Grieķijas parlamentam arī trešajā balsošanas kārtā nav izdevies ievēlēt jaunu prezidentu. Šim amatam bija izvirzīts bijušais Eiropas Savienības vides komisārs Stavross Dimass. Taču premjerministra Antonisa Samara pārstāvētajai partijai, kas parlamentā ir mazākumā, tā arī neizdevās iegūt nepieciešamās 180 deputātu balsu. Tas nozīmē, ka būs parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Kā norāda eksperti, ārkārtas vēlēšanas būs arī izšķirošs pārbaudījums premjerministram Samaram.
Jau tagad prognozē galēji kreiso partijas „Syriza” uzvaru, kuri izpelnījušies sabiedrības uzmanību ar solījumiem beigt taupības politiku un saraut saiknes ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Grieķija, kas jau vairākus gadus piedzīvo smagu finanšu un ekonomikas krīzi, ir aizņēmusies vairāk nekā 200 miljardu eiro gan no Eiropas Savienības, gan Starptautiskā Valūtas fonda. Grieķijai tas ir prasījis pamatīgi savilkt jostu, līdz ar to griezt algas, pabalstus, mazināt darba vietas, celt nodokļus un īstenot vēl virkni reformu, kas būtiski ir iedragājis sabiedrības dzīves līmeni.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible jau ir brīdinājuši grieķus par negatīvu reakciju, ja valsts novirzīsies no iesāktā kursa, proti, neturpinās reformas, lai valsti atgrieztu uz ekonomikas izaugsmes ceļa un lai tā atbilstu eirozonas prasībām.
Vēl nebūt ne tik sen Junkera izteikumi izpelnījās būtisku sabiedrības uzmanību, kad viņš Eiropas Komisijas vadītājam visai neierasti atklāti pavēstīja, kādu valdību Grieķijā vēlētos. Debatēs Austrijas televīzijā Junkers sacījis. "Es domāju, ka grieķi, kuriem ir ļoti grūta dzīve, labi zina, ko nepareizi vēlēšanu rezultāti nozīmētu Grieķijai un eirozonai," sacīja Junkers, piebilstot, ka nevēlētos, ka valdībā nonāk ekstrēmi spēki.
Jau tad mediji un analītiķi secināja, ka šādi Eiropas Komisijas vadītājs brīdina Atēnas par iespējamām izmaiņām starptautiskā aizdevuma programmā, kuras noteikumi var kļūt grieķiem ne tik labvēlīgi.
Jaunākās aptaujas Grieķijā liecina, ka pašreizējā premjerministra Samara pārstāvētā konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" atpaliek no kreiso ekstrēmistu partijas "Syriza". Tās līderis Aleksis Ciprs jau ir paziņojis, ka šī ir "vēsturiska diena Grieķijas demokrātijai”, kad vairākums tautas ir apņēmies pārtraukt finansiālās palīdzības nolīgumu un taupības politiku.
Paredzams, ka premjerministrs Samars jauno vēlēšanu datumu nosauks 25.janvārī.
