Ķīnas prezidents un ar stingru roku valdošais līderis Sjī Dziņpins māj cilvēkiem, kuri nes milzīgu viņa attēlu, militāro muskuļu izrādīšana ar jaunākajām militārajām tehnoloģijām, tostarp vēl neredzētām bezpilota lidmašīnaām, kā arī gaisa spēku eskadriļas parāde virs Aizliegtās pilsētas. Tā bija daļa no grandiozajām svinībām, kas veltītas komunistiskās Ķīnas dibināšanas 70 gadadienu pēc komunistu uzvarētā pilsoņu kara. Komunistiskās partijas vadītājs Mao Dzeduns 1949.gadā pasludināja komunistiskās Ķīnas Tautas republikas dibināšanu pēc ilgstoša pilsoņu kara.
Parādē Pekinā Tjaņaņmeņas laukumā bija redzams milzīgs Mao portrets. Mao īstenoja plašu kampaņu straujai Ķīnas industrializācijai, kas noveda pie bada, kā arī rīkoja sabiedrības tīrīšanas kampaņas, bojā ejot desmitiem miljonu cilvēku.
Pēc Mao nāves 1976.gadā partija īstenoja ekonomiskās reformas, kas lika pamatu straujai izaugsmei un ļāvušas Ķīnai kļūt par otro lielāko ekonomiku pasaulē.
Vienlaikus komunistiskā partija politiskās varas grožus joprojām tur stingri savās rokās.
Militārajā parādē Pekinā partija izrādīja ekonomiskos sasniegumus un jaunāko bruņojumu. Parāde Ķīnas medijos nodēvēta par līdz šim lielāko. Tajā piedalījās aptuveni 15 000 karavīru līdz ar tankiem, lidmašīnām un jaunām kodolraķetēm.
Oficiālā Pekina arī informēja, ka parādes mērķis ir parādīt Ķīnas sasniegumus valsts aizsardzības un bruņoto spēku veidošanā pēdējos 70 gados.
Tjaņaņmeņas laukumā, kur pirms 30 gadiem armija vardarbīgi apspieda demokrātijas atbalstītāju demonstrācijas, valsti uzrunāja komunistiskās partijas līderis un Ķīnas prezidents Sji Dziņpins.
„Nav tāda spēka, kas varētu satricināt šīs diženās nācijas pamatus. Nav tāda spēka, kas var apturēt ķīniešus un ķīniešu tautu neatlaidīgi virzīties uz priekšu,” paziņoja prezidents.
Tikmēr pievēršoties iekšpolitikai, savā uzrunā Sjī Dziņpins bija samierniecisks - solīja saglabāt īpašo statusu arvien nemierīgākajai Honkongai un apliecināja, ka nemeklēs konfliktu ar Taivānu. “Dodoties uz priekšu, Ķīnai jāpieturas pie miermīlīgas atkalapvienošanās un vienas valsts, divu sistēmu principa. Jānodrošina ilgstoša labklājība un stabilitāte Honkongas un Makao īpašajos administratīvajos reģionos, jāstiprina miermīlīga saišu attīstība [ar Taivānu] un jāapvieno visa ķīniešu populācija, turpinot cīnīties par mūsu dzimtenes pilnīgu atkalapvienošanu,” sacīja Ķīnas līderis.
Pasākuma laikā tiek rekonstruēts vēsturiskais process no valsts dibināšanas un ķīniešu sociālisma celtniecības līdz jaunajam laikmetam valsts attīstībā. Savukārt vakarā Tjaņaņmeņa laukumā paredzētas dažādas izrādes un uguņošana, un pasākumos piedalīsies gan vadošās amatpersonas, gan iedzīvotāji.
Savukārt Honkongā demokrātijas atbalstītāju kustība komunistiskās Ķīnas dibināšanu savukārt atzīmē ar jaunām demonstrācijām, kuras iesauktas par „Sēru dienas” protestiem.
Neskatoties uz varasiestāžu aizliegumu, tūkstošiem atkal izgāja Ķīnas pusautonomās teritorijas ielās. Skandējot saukļus pret komunistisko partiju, protestētāji rāva nost par godu 70. gadadienai Honkongā izvietotos plakātus, ar olām apmētāja Ķīnas prezidenta Sji portretu.
Mediji no Honkongas ziņo, ka vairākos rajonos izcēlušās spēcīgas sadursmes starp policiju un protestētājiem. Protestētāji izmanto arī degmaisījuma pudeles, bet policija atbild ar asaru gāzi un brīdinājuma šāvieniem. Honkongā protesti turpinās jau ceturto mēnesi. Demonstranti apsūdz Pekinu par mēģinājumiem ierobežot demokrātiskās brīvības pusautonomajā teritorijā.
Vienā no incidentiem likumsargi izmantojuši kaujas munīciju. 18 gadus vecam, ar metāla stieni bruņotam jaunietim policists iešāva krūtīs no tuvas distances. Protestētājs pašlaik cīnās par savu dzīvību, bet kopumā protestos ievainoti vairāki desmiti cilvēku, vairāki no viņiem – smagi.
Tikmēr vienā no miermīlīgajām protesta akcijām otrdien melnās drēbēs ģērbušies protestētāji ielās izmētāja īpašas banknotes, kuras Ķīnā tradicionāli izmantotas bērēs, saucot tās par elles naudu.
“Ķīnas Komunistiskā partija nav mūsu partija. Šī ir sēru diena. Mēs sērojam par vārda brīvības zaudēšanu, sērojam par cilvēkiem Šeņdzeņā, par Tibetas tautu un visiem pārējiem, kuriem jāpamet mājas politisko represiju dēļ,” medijiem pauda protesta dalībniece.
Neraugoties uz protestiem, Hongkongas administrācijas vadība vienā solī ar Pekinu piedalījās plašās svinībās. Administrācijas vadītāja Kerija Lama, kura vainota Honkongas demokrātisko brīvību samazināšanā, bija devusies uz Pekinu, bet viņas vietnieks, uzstājoties Honkongā, kritizēja protestētājus un uzsvēra, ka reģiona nākotne būs atkarīga no miera un stabilitātes atjaunošanas.
