Jautājums par Eiropas Savienības kiberdrošības interesēm ir aktualizējies salīdzinoši nesen. Nacionālo aizsardzības budžetu mazināšanās visā Eiropā, nepietiekamas vai neesošas kiberdrošības politikas, kā arī sadarbības trūkums starp dalībvalstīm nav ļāvis izstrādāt visaptverošu Eiropas Savienības kiberdrošības politiku.
Pirmais oficiālais visaptverošais dokuments par kibertelpas drošības jautājumiem tika piedāvāts tieši pirms trijiem gadiem, kad tā brīža augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrīna Eštone un Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģiju par atvērtu un drošu kibertelpu.
Laika posmā no 22. līdz 26.februārim tiesībsargājošās aģentūras no Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Rumānijas, Spānijas un Portugāles, ar Moldovas un citu valstu atbalstu apvienoja spēkus pirmajā koordinētajā Eiropas operācijā pret naudas kurjeriem jeb tā dēvētajiem “naudas mūļiem”.
Tās ir kriminālu organizāciju algotas personas, kuras saņem un pārved nelegāli iegūtu naudu starp banku kontiem vai valstīm. Ar šādu personu palīdzību noziedznieki piekļūst zagtām precēm vai līdzekļiem, neatklājot savu identitāti, jo šādas shēmas parasti tiek publiskotas internetā un sociālajos medijos kā pilnīgi legāli darba piedāvājumi.
Operācijas laikā, sadarbojoties Eiropas policijas aģentūrai “Europol”, Eiropas Savienības tiesu sadarbības vienībai “Eurojust” un Eiropas Banku federācijai, tika atklāti gandrīz 700 naudas kurjeri, tika arestētas 80 personas, bet ar vairāk nekā 70 banku atbalstu tika atklāti vai novērsti aptuveni 7,5 miljonu eiro lieli finansiālie zaudējumi un noskaidroti 900 cietušie. Operācijas rīkotāji paziņojuši, ka aptuveni 90 procenti no naudas kurjeru veiktajām transakcijām ir saistīti ar kibernoziegumiem.
Analizējot Eiropas Savienības tiesu sistēmas reaģēšanu uz kiberdraudiem, “Eurojust” eksperti pagājušās nedēļas nogalē paziņoja, ka pēdējā gada laikā visu izskatīto noziegumu skaits ir pieaudzis par 23 procentiem, bet kibernoziegumu skaits – pat par 30 procentiem.
“Eurojust” pretterorisma vienības prezidente Mišela Koninksa uzsver, ka kibernoziegumu pieaugums rada nopietnus draudus iekšējam tirgum, ekonomikai un Eiropas Savienības drošībai, tāpēc ir nepieciešams daudz veiksmīgāk sakoordinēt dažādu tiesu un tiesībsargājošo iestāžu centienus.
Pēc “Eurojust” noteikumiem, termins kibernoziegums var attiekties uz jebkuru noziegumu, kurš ir kāds kiberelements. Jauni noziegumi ir vērsti pret informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, piemēram, tā ir ielaušanās datoros, digitālo pakalpojumu uzbrukumi vai datu aizsardzības pārkāpumi. Un tad ir tā sauktie “normālie noziegumi”, kuri ļoti lielā mērā ir atkarīgi no informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, piemēram, cilvēku kontrabanda internetā, krāpšanās ar maksājumu karšu datiem vai teroristu aktivitātes internetā.
Kibernoziegumiem nav robežu, un kiberuzbrukumu likmes ir augstas, kā vēl nekad iepriekš. Uzņēmumu zaudējumi pasaulē ir mērāmi miljardos, un tiek apdraudēta vitāli svarīga infrastruktūra. Uz šiem draudiem ir nepieciešams atbildēt ar pastiprinātu pārrobežu sadarbību tieslietu jomā un nozieguma aktīvu konfiscēšanu, jo bez kriminālas izmeklēšanas un tiesāšanas ir iespējams apturēt noziegumu, bet ne noziedznieku.
Arī “Eurojust” kibernoziegumu eksperts un “Europol” kibernoziegumu centra pārstāvis Lodevijks van Cvītens norāda, ka kibernoziegumu izmeklētāji ir pilnībā atkarīgi no elektroniskiem pierādījumiem. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir tāds, ka tikai dažās valstīs pastāv datu uzglabāšanas prasības, turklāt pieaug arī datu šifrēšana un decentralizēta virtuālo valūtu izmantošana.
Lodevijks van Cvītens arī norādījis, ka pašlaik Eiropas Savienībā aptuveni trīs ceturtdaļas izmeklēšanu saskaroties ar kaut kāda veida datu kriptēšanu un datu aizsardzību. Līdz ar to “Eurojust” varētu kļūt par centru, kas varētu apkopot dažādu valstu pieredzi šo izaicinājumu risināšanā. Viņš arī īpaši norādījis uz ekspertīzes plaisu, jo kibernoziegumi attīstās ļoti strauji un tas notiek līdz šim neredzētā ātrumā. Viņš piebilst, ka arvien vairāk noziegumu pārvietojas tieši uz digitālo vidi. Tieši tāpēc sadarbība ir nepieciešama starp visām tiesībsargājošajām struktūrām
