Norvēģijā atšķirībā, piemēram, no Zviedrijas, dažādi ierobežojumi bija spēkā no pandēmijas sākuma 2020. gada martā līdz pat šī gada rudenim. Bet septembra beigās visus ierobežojumus atcēla, un tagad šķiet, ka dzīve atgriezusies ierastajā ritmā.
Dažādos reģionos bija atšķirīgi ierobežojumi
Lai apmeklētu restorānus, dotos uz teātri vai piedalītos publiskos pasākumos, nav nepieciešams ne Covid–19 sertifikāts, ne sejas maska. Tas skaidrojams ar to, ka Norvēģija pandēmijas laiku pārdzīvojusi diezgan veiksmīgi, maksimāli ierobežojot slimības izplatību, kad lielākā sabiedrības daļa vēl nebija vakcinējusies. Stratēģija balstījās uz decentralizētu pieeju, proti, kontaktu izsekošanu, izolēšanu, testēšanu un arī ierobežojumu ieviešanu – tas viss bija pašvaldību ziņā.
“Viens no veiksmes momentiem bija tas, ka Norvēģijā ir decentralizētā pieeja infekcijas slimību apkarošanai, ierobežošanai un arī vakcinēšanai,” stāsta Norvēģijas Pašvaldību asociācijas Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Elita Cakule.
“Jo pašvaldības zina labāk, kā viņu sabiedrība funkcionē, zina vietējo kultūru, cilvēkus. Un kad, piemēram, ir nepieciešams atrast kontaktus inficētām personām, tad vietējā komanda pašvaldībā izdara to daudz efektīvāk un ātrāk.”
“Norvēģija ir diezgan, teiksim tā, gara valsts. Ir ļoti mazas lauku pašvaldības, ir lielas pilsētas, situācija valstī ir ļoti dažāda. Tie ir 1800 kilometri visas valsts garumā. Ieviest vienādus noteikumus visā valstī – tas nebūtu īpaši racionāli. Tāpēc Norvēģijā kopš pandēmijas sākuma ir bijusi lokālā pieeja.”
Lielākā atbildība uzticēta pašvaldībām
Noteikumi ļoti atšķīrušies – kamēr Oslo un ap galvaspilsētu esošajos reģionos viss bija slēgts no pagājušā gada novembra līdz pat šī gada aprīlim, citviet bijusi pilnīga brīvība. Vienlaikus dažās mazākās pašvaldībās, kur infekcija izplatījusies ātri, ļoti stingri ierobežojumi ieviesti pat pirms nacionāla līmeņa noteikumiem.
“Ja runājam par Oslo, tad arī apkaimes pašvaldības, kas atrodas apkārt Oslo, skāra tie paši noteikumi, kas ir galvaspilsētā, lai neradītu cilvēku plūsmu pāri pašvaldības robežām.”
“Norvēģijā ir Infekcijas slimības apkarošanas likums, kas nosaka, kuram līmenim ir kāda atbildība. Lielākā atbildība infekcijas un slimību noteikšanā, arī testēšanā, izolēšanā, dažādu ierobežojumu ieviešanā, arī vakcinēšanā, tas viss ir pašvaldību pārziņā,” skaidro Cakule.
Tagad vīruss izplatās jaunu cilvēku vidū
Par galvenajiem vīrusa perēkļiem sarunā ar Latvijas Televīziju stāsta Norvēģijas Sabiedrības veselības aģentūras ģenerāldirektore Kamilla Stoltenberga, kurai vīrusa apkarošanas jautājumos Norvēģijas sabiedrība ļoti uzticas.
“Sākotnēji galvenie vīrusa perēkļi bija saistīti ar Alpiem Centrāleiropā, kur norvēģi bija devušies brīvdienās. Tā vīruss izplatījās 2020. gada marta sākumā. Pēc tam tas izplatījās lielajās pilsētās, galvenokārt Oslo. Tagad, kad tik daudz cilvēku ir vakcinējušies, ierobežojumi ir atcelti, vīruss galvenokārt izplatās jaunu cilvēku vidū.”
“Protams, viņi ļoti retos gadījumos slimo smagā formā. Pēdējās nedēļās infekcijas izplatība atkal pieaugusi, galvenokārt gados vecāku cilvēku vidū, kas ir vakcinējušies, un nedaudz jaunāku, ap 50 gadiem, kas nav vakcinējušies. Viņi ir augstāka riska grupā un var smagi saslimt, ja nav vakcinējušies.”
“Pašlaik piedāvājam vakcīnas balstdevu tiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Šajā grupā norit aktīva revakcinācija. Tuvākajā laikā trešo devu varēs saņemt arī veselības aprūpes darbinieki. Protams, apsveram arī jaunāku cilvēku revakcināciju, bet sākumā jāizvērtē riski un ieguvumi dažādās vecuma grupās, bet esam gatavi to principā jau darīt,” stāsta Stoltenberga.
Baltieši un poļi atveduši līdzi skepsi pret valdību
Pandēmijas laikā Norvēģijā preses konferencēs, kurās informēja par jauniem nacionāla līmeņa ierobežojumiem, piedalījās visu politisko partiju pārstāvji, lai parādītu vienotu pieeju krīzes situācijai un tādējādi arī radītu lielāku uzticību sabiedrības acīs.
Norvēģijas amatpersonas arī atklāti runāja par neziņu, jo neviens jau nezināja, kā būs – vai ierobežojumi nostrādās vai ne. Valdība neslēpa, ka ierobežojumi tiek pieņemti, balstoties uz ekspertu viedokļiem un ieteikumiem, bet tie ir politiski lēmumi, jo valdība ir izvērtējusi, kāpēc tādi ierobežojumi ir nepieciešami.
Norvēģijā izveidota īpaša Covid komisija, kas tagad izvērtējusi varasiestāžu rīcību pandēmijas laikā un arī konstatējusi pieļautās kļūdas. Viena no tām bija saistīta ar komunikāciju.
“Ne visas etniskās grupas Norvēģijā tika sasniegtas ar šo komunikāciju. Bija diezgan liels skaits imigrantu izcelsmes norvēģu, kas saslima un arī smagi saslima,” stāsta Cakule.
Tas noticis par spīti tam, ka informācija par Covid-19 sagatavota vairākās valodās, kā arī iesaistīti dažādu sabiedrības grupu vidū populāri influenceri. Cakule atklāj, ka pēc datiem redzams, ka skeptiski pret valdību, ierobežojumiem un arī vakcīnām bijuši imigrantu izcelsmes norvēģi, arī poļi un baltieši.
“Baltieši un poļi ir pārņēmuši skepsi pret valdību, valdības noteikumiem un vakcīnām. Pēc statistikas izskatās tāpat kā Latvijā. Šī ir tā grupa, kas ir grūtāk sasniedzama,” atzīst Cakule.
Viltotu sertifikātu problēma Norvēģijā neesot bijusi izplatīta problēma, bet daži gadījumi atklāti uz robežas, kad kāds centies ieceļot valstī ar viltus dokumentiem.
Jo augstāks uzticēšanās līmenis, jo veiksmīgāka pandēmijas apkarošana
Lielākā daļa Norvēģijas iedzīvotāju gan ierobežojumus ievērojuši godprātīgi, un arī vakcinēties absolūtais vairākums devās bez īpašas skubināšanas.
“Tika izskaidrots, kāpēc tiek ieviesti ierobežojumi un kāpēc cilvēkiem šie ierobežojumi būtu jāievēro. Tāpat tika skaidrots, ka cilvēki ir tie, kas šo situāciju var mainīt, iestādes to nevar izdarīt. Un cilvēki to saprata un ievēroja. Un mēs arī redzējām: tikko tika ieviesti ierobežojoši pasākumi, pagāja nedēļa, divas un uzreiz Covid-19 izplatības līkne gāja uz leju,” stāsta Cakule.
“Viss noritēja ļoti gludi, manuprāt. Protams, pandēmijas laiks bija garlaicīgs, jo bija ierobežojumi, bet cilvēki tos ievēroja un, manuprāt, mūsu varasiestādes ļoti labi tika galā ar šo situāciju,” stāsta Larvikas iedzīvotāja Ose Lilla.
“Sabiedrība ir atvērusies, sociālā dzīve atsākusies, notiek koncerti un festivāli, bet norvēģi, manuprāt, joprojām ir ļoti uzmanīgi un piesardzīgi, rīkojas apdomīgi.”
“Mēs uzticējāmies gan savai pašvaldībai, gan centrālajai varai, un tas palīdzēja pieņemt visus šos ierobežojumus,” atzīst Oslo piepilsētas iedzīvotājs Hjētils.
“Te mēs redzam, ka augstam uzticēšanās līmenim ir korelācija ne tikai ar ekonomisko labklājību, laimes sajūtu, ko apliecina dažādi pētījumi, ar inovācijām, bet arī ar pandēmijas apkarošanu. Jo augstāks uzticēšanās līmenis, jo veiksmīgāka pandēmijas apkarošana,” secina sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Grūtības bija gan skolēniem, gan skolotājiem
Pēdējās nedēļās koronavīrusa izplatība pieaug, arvien vairāk kovida pacientu nokļūst arī slimnīcās. Tamdēļ valdība lēmusi no 26. novembra pastiprināt robežkontroli un likt ikvienam uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Ja situācija neuzlabosies, pašvaldības, visticamāk, lems par vēl stingrākiem ierobežojumiem. To ar bažām gaida skolotāji, jo attālinātais darbs atstājis negatīvu iespaidu uz mācību procesu.
“Sarežģīti bija tas, ka mēs skolēniem nevarējām iemācīt neko daudz jaunu un pārsvarā notika tikai atkārtošana. Tie skolēni, kuriem ir labas sekmes, diezgan labi tika galā ar mācīšanos mājās, bet daudziem bērniem vecāki nemaz nezina norvēģu valodu un skolā viņiem neiet tik viegli. Viņi šajā periodā ļoti atpalika,” atzīst skolotāja Ranveiga Sīvertsena-Kēbere.
“Mēs savu skolu dēvējam par aipadu skolu, jo visiem bērniem ir “iPad”planšetdators un bērni kopumā ļoti labi māk strādāt ar visādām digitālajām platformām.”
“Sākumā, kad mums katru dienu notika attālinātas stundas, es vienmēr skolēniem teicu, ka viņi var man zvanīt jebkurā laikā, ja viņiem kaut kas nav skaidrs. Un tad tie, kas man nezvanīja, vai tie, kurus nesatiku attālinātajās nodarbībās, viņiem es vienmēr zvanīju pati, lai noskaidrotu, vai viss ir kārtībā un vai viņi sapratuši mācību vielu.”
“Sākumā situācija izveidojās tāda, ka skolēni mēdza man zvanīt līdz pat astoņiem vakarā un darba dienas bija ļoti garas. Tad sapratu, ka man vajag kaut kā ierobežot un strukturēt laiku, lai darbs beigtos četros, kā parasti. Tad noteicu darbu nodošanas laiku skolēniem līdz pusdiviem tā, lai man paliek laiks vēl izskatīt šos darbus, sazvanīties ar skolēniem un izrunāt padarīto.”
Grūti atgriezties normālā režīmā
Kā stāsta latviete Laura Krūmiņa, kas Norvēģijā strādā par sporta skolotāju, pandēmijas laika ierobežojumi atstāja gan sociālās, gan fiziskās sekas uz bērnu attīstību.
“Sākumā, kad aizvēra skolu, pārgājām uz digitālo vidi, tad sports atkrita atpakaļ, jo mums bija jāpārorientējas uz pilnīgi citu platformu, domāšanas veidu. Vēlāk, kad skola atvērās, mēs nevarējām izmantot ne sporta zāli, ne ģērbtuves. Tad atkal mums vajadzēja domāt, kā un ko mēs varam darīt, kas ir atļauts. Vēl tagad cīnāmies ar tām sekām, lai atnāktu atpakaļ normālā režīmā.”
“Bērni nevarēja spēlēties kopā, viņi netikās. Tā kā nevarējām lietot ģērbtuves un iet dušā, tagad bērni nemaz vairs negrib ņemt uz skolu sporta tērpu, negrib pārģērbties, vilkt sporta apavus, daudzi arī negrib iet dušā.”
Mums ir paveicies
Oslo ielās satiekam kādu mūziķi, kurš cer, ka ierobežojumi netiks atjaunoti.
“Ir bijis ļoti skumji, mums nepieciešama brīvība, kas mums tika atņemta. Ceru, ka viņi nekad vairs tā nedarīs. Bagātie kļuva turīgāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Tas ir skumji, kā viņi to risināja. Ir pēdējais laiks, lai ļautu parastajiem cilvēkiem normāli dzīvot, atdot mums atpakaļ brīvību.”
Pie parlamenta ēkas satiekam Norvēģijas komponistu un tekstu autoru biedrības priekšsēdētāju Ūli Henriku Antonsonu, kurš ir priecīgs par atceltajiem ierobežojumiem un cer, ka kultūras dzīve atkal uzplauks.
“Protams, ir bijis grūti, bet, runājot ar kolēģiem no citām Eiropas valstīm, apzinos, ka mums ir paveicies. Valdība ir bijusi devīga pret visiem sektoriem. Ir izmaksātas kompensācijas 70% apmērā. Protams, zaudējumus varēja izjust, jo nepelnam ļoti daudz arī ikdienā,” stāsta Antonsons.
“Ir grūti atsākt, biļešu pārdošana ir par 35% zemāka, nekā cerējām, Un tas ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, daži vēl baidās, sevišķi tāpēc, ka saslimstības rādītāji pieaug. Otrkārt, viss, kas tika atcelts 18 mēnešus, tagad notiks tuvāko sešu mēnešu laikā. Līdz ar to daudz kas notiek, bet cilvēki vēl nav tik naski uz pasākumu apmeklēšanu. Bet esmu optimistisks. Gada laikā atgriezīsimies ierastajā ritmā.”
