Kur satiekas Tigra un Eifrata, plešas masīva ekoloģiskā bagātība. Niedres, zivis, putni, ūdens bifeļi. Tā ir cita pasaule, prom no tuksneša un arī kaujām, no kurām cieš pārējā Irāka. Tieši šeit sākās civilizācijas, kas izgudroja rakstību un nodibināja pirmo impēriju.
Persijas līča karā tālaika Irākas diktators Sadams Huseins centās purvus izsusināt, lai no reģiona izdzītu šiitu nemierniekus. Mierīgajiem iedzīvotājiem tā bija iespēja dzīvot ekonomiskā neatkarībā no Bagdādes.
"Mitrāji radīja valsti ārpus Sadama kontroles. Resursi bija liela svētība – var pat teikt, ka tie bija tikpat vērtīgi kā nafta. Mitrāji bija bagāti ar zivīm, niedres varēja pārvērst papīrā," saka Irākas iedzīvotājs Fadels.
Pēc Sadama gāšanas 2003. gadā iedzīvotāji nojauca viņa būvētos dambjus, bet zaudēto neizdevās atgūt. Tagad palikuši vien 14% no 1970.gadu platības. Dambjus uz upēm tagad būvē arī Turcija un Sīrija. Tādēļ krasi sarukusi zivju populācija un iedzīvotāji slīgst arvien dziļākā nabadzībā.
"Es baidos par Tigras nākotni Turcijas aktivitāšu dēļ. Ja dambju būvniecība turpināsies šādā tempā, tas novedīs pie Irākas mitrāju zaudēšanas," atzīmē organizācijas “Irākas daba” pārstāvis Džasims.
Dabas aizstāvji aicina Irākas valdību rīkoties, lai mitrāji, kas pagājušogad tika iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, nekļūtu par zudušo paradīzi.
