Antarktīdu piemeklējis karstuma vilnis

Šī gada sākumā Antarktīdā novērota nepieredzēti augsta temperatūra un pat fiksēts īsts karstuma vilnis. Tas licis zinātniekiem celt trauksmi par to, kā gaisa temperatūras paaugstināšanās varētu ietekmēt gan ūdens līmeņa celšanos okeānā, gan dzīvo dabu Antarktīdā. Vienlaicīgi zinātnieki atzinīgi novērtē to, ka pasaules valstis un uzņēmumi arvien aktīvāk iegulda ilgspējīgās akcijās, cenšoties savu darbību padarīt klimatam draudzīgu.

Antarktīdu piemeklējis karstuma vilnisUģis Lībietis

    Laikā, kad koronavīrusa izplatības dēļ daudzviet pasaulē ir uzlabojusies gaisa kvalitāte un, piemēram, Ķīnas lielpilsētās smoga vietā pat ir redzamas zilas debesis, ne viens vien komentētājs norāda, ka notiekošais ir pierādījums cilvēka spējām ar savu darbību ietekmēt klimata pārmaiņas. Vienlaicīgi netrūkst arī tādu ekspertu, kuri norāda, ka gaisa kvalitātes izmaiņas ir īslaicīgas un atmosfēras piesārņojums atjaunosies un pat kļūs vēl lielāks, industriālajām lielvalstīm atsākot ražošanu pilnā apmērā, cenšoties glābt krīzes laikā novājināto ekonomiku.

    Tikmēr daudziem varbūt nemanāmi garām ir paslīdējusi ziņa, ka no vīrusa vienīgajā brīvajā kontinentā - Antarktīdā – šī gada pirmajos mēnešos ir piedzīvots patiess karstuma vilnis. Antarktīdas pussalā, kas ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā kontinenta daļa,

    februāra sākumā tika konstatēta rekordaugsta temperatūra – gandrīz +21 Celsija grāds.

    Šāda temperatūra reģistrēta Esperansas bāzē.

    Janvāra otrajā pusē otrā Antarktīdas pusē Austrālijas Antarktīdas programmas pētnieki Keisija pētījumu stacijā arī reģistrēja augstāko šeit fiksēto gaisa temperatūru. Proti, minimālā temperatūra bija augstāka par nulle grādiem, bet maksimālā sasniedza pat +9,2 grādus. Un, tā kā šāda temperatūra bija konstatēta trīs dienas pēc kārtas, tas ir uzskatāms par karstuma vilni.

    Šajā nedēļā pētnieki savus atzinumus publicējuši izdevumā “Global Change Biology”, brīdinot par šāda siltuma viļņa iespējamo ietekmi uz visas pasaules laikapstākļiem. Viena no pētījuma autorēm Dana Bergstroma brīdinājusi, ka siltā vasara, kas pašlaik novērojama Dienvidu puslodē, no sākuma var atstāt pozitīvu ietekmi, bet nākotnē var novest arī pie sausuma un karstuma stresa atsevišķām sugām, kas ir pieradušas pie aukstuma. Viņa norāda, ka dzīvība Antarktīdā pastāv galvenokārt no sniega brīvās oāzēs, kas ir atkarīgas no kūstošā sniega un ledus. Īstermiņā ūdens pieplūdums nenoliedzami palīdz, bet ilgākā termiņā var būt novērojama dzīvnieku vai augu pārvietošanās.

    Uz to intervijā raidstacijā ''Deutsche Welle'' norāda arī Lielbritānijā bāzētās nevalstiskās organizācijas ''Enerģijas un klimata pētniecības vienība'' vadītājs Ričards Bleks. "Antarktīdas tuvumā dzīvības tīklu nodrošina krili – šie niecīgie jūrā mītošie radījumi. Jau aptuveni pusotru desmitgadi ir liecības par to, ka temperatūras izmaiņas ietekmē šo līdzsvaru. Ir vieta Arktikā, kur vasarās baroties ledus malu tuvumā dodas vaļi. Kas notiks, ja ledus malas nebūs, jo nebūs ledus? Nevienam uz to nav atbildes," saka Bleks.

    Bleks arī uzsver, ka pagaidām nevar runāt par visas Antarktīdas sasilšanu, jo tuvāk Dienvidpolam temperatūra joprojām ir zema. Taču sasilšana teritorijās, kas ir vistuvāk Dienvidamerikai, notiek aptuveni divas vai pat trīs reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē. Tas varētu īpaši apdraudēt Antarktīdas ziemeļu daļas ledājus, kuru pilnīga izkušana varētu veicināt globālā okeāna līmeņa celšanos pat par trijiem līdz četriem metriem.

    Bleks arī uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā zinātnieki ir noskaidrojuši arī to, ka ledus sega ir sākusi kust ne tikai no augšas, bet arī no apakšas,

    ko veicina ūdens sasilšana, un tas ir izskaidrojams ar cilvēka ietekmi uz apkārtējo vidi. Turklāt, pēc zinātnieka vārdiem, ja kūst uz zemes esošais sniegs un ledāji, šis process, visticamāk, ir neatgriezenisks.

    Pēc Ričarda Bleka vārdiem, viss tomēr nav tik pesimistiski, kā izskatās, jo aizvien vairāk uzņēmumu ir gatavi ieguldīt ilgspējīgā attīstībā.

    "Finanšu līdzekļi, kas Londonas Sitijā ir ieplūduši ilgtspējīgās akcijās, pagājušajā gadā ir trīskāršojušies. Amerikas Savienotajās Valstīs – četrkāršojušies. Trešā daļa no pasaules banku kapitāla jeb aptuveni 47 triljoni dolāru pašlaik atrodas bankās, kuras ir apņēmušās mainīt savu biznesa modeli, lai tas atbilstu Parīzes klimata līgumam. Mēs redzam arvien vairāk uzņēmumu, kuri dara to pašu. Mums ir vairāk nekā 120 valstu, kuras saka, ka grib līdz 2050. gadam kļūt par nulles emisiju ekonomiku. Vairums no viņām gan vēl nezina, kā šo mērķi panākt, bet vismaz vēlme ir. Tāpēc var teikt, ka lietas virzās uz priekšu. Cits jautājums, vai šī virzīšanās uz priekšu spēs glābt Antarktīdas rietumu daļas ledājus?" tā Bleks.

    Atgriežoties pie austrāliešu pētnieku secinājumiem, tiek uzsvērts, ka, visticamāk, līdzīgi kā iepriekš novērotajās anomāli karstajās vasarās Antarktīdā, arī šoreiz būs iespējams tuvāko gadu laikā novērot bioloģiskās ietekmes apmērus. Šie apmēri kalpos par pierādījumu tam, kā klimata pārmaiņas var ietekmēt pat pašus attālākos planētas apgabalus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti