ANO un EDSO mudina izsludināt pamieru Ukrainas karadarbības zonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukraina vēlas, lai NATO piešķir tai mūsdienīgu bruņojumu. Sagaidāms, ka šis jautājums būs uzmanības centrā ceturtdien plānotajās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārlietu resora vadītāja Džona Kerija vizītes laikā Ukrainā. Vienlaicīgi ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) rosina izsludināt pamieru karadarbības zonā, bet Eiropas Savienība (ES) gatavojas paplašināt sankciju sarakstu pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem.

Ukraina aicina NATO piešķirt tai mūsdienīgu bruņojumu, lai valsts veiksmīgi varētu pretoties agresoram. Ar šādu aicinājumu intervijā vācu izdevumam „Die Welt” klajā nācis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Atsaucoties uz daudzajiem bruņotajiem incidentiem, kuros gājuši bojā civiliedzīvotāji, Porošenko uzsvēris, ka Ukraina vēlas tikai mieru, taču arī miers ir jāaizsargā. Un tam ir nepieciešama gan spēcīga armija, gan jauns un mūsdienīgs bruņojums.

Par šo jautājumu ceturtdien Kijevā spriedīs arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kuram plānotas tikšanās gan ar Petro Porošenko, gan valdības vadītāju Arsēniju Jaceņuku. Iepriekš no ASV saņemti visai pretrunīgi signāli par tās gatavību piešķirt Ukrainai ieročus. Kā trešdien paziņojis ASV viceprezidents Džo Baidens, galīgo lēmumu šajā jautājumā prezidents Baraks Obama varētu pieņemt ne ātrāk kā nākamajā nedēļā.

Pēdējo dienu laikā vairākas starptautiskas organizācijas paudušas satraukumu par karadarbības aktivizēšanos Donbasa reģionā, īpaši Debaļcevas pilsētas apkārtnē.

EDSO priekšsēdētājs Ivica Dačičs un ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns aicinājuši izsludināt pagaidu pamieru mierīgo iedzīvotāju evakuācijai.

Gan Ukrainas vadība, gan pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas kaujinieki apsūdz savus pretiniekus par to, ka tie neļauj iedzīvotājiem aizbraukt. Vienlaicīgi tiek apgalvots, ka civiliedzīvotāji tiek izmantoti kā dzīvais mērķis.

Bans Kimūns savā paziņojumā norādījis, ka gan Minskas vienošanās parakstītāji, gan visa starptautiskā sabiedrība ir atbildīga par to, lai vienošanās par uguns pārtraukšanu tiktu panākta.

No savas puses ANO esot gatava arī turpmāk atbalstīt visus centienus panākt mieru Ukrainā.

Savukārt izdevums "Frankfurter Allgemeine Zeitung", atsaucoties uz avotiem Briselē, ziņo, ka jaunajā Eiropas Savienības sankciju sarakstā tiks iekļautas arī vairākas Krievijas amatpersonas, piemēram, parlamenta deputāti un ministru vietnieki. Kopumā jaunajā sarakstā, par kuru Eiropas Savienības ārlietu ministri plānojuši runāt 9.februārī, plānots iekļaut 19 personas: četrus Krievijas pilsoņus un 14 prokrievisko kaujinieku pārstāvjus, kā arī deviņas organizācijas.

Kā norāda vācu izdevums, diskusiju laikā izskanējis piedāvājums sankcijas piemērot arī Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, taču dalībvalstu vidū nav bijis vienprātības un atsevišķu valstu pārstāvji pauduši pārliecību, ka šāds solis neveicinās sarunas par Austrumukrainas konflikta mierīgu atrisinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti