ANO konferencē izveido darba plānu Parīzes klimata vienošanās ieviešanai dzīvē

Marokas pilsētā Marakešā noslēgusies ANO tikšanās par klimata pārmaiņām, kuras dalībnieki pieņēmuši darba plānu Parīzes klimata vienošanās ieviešanai dzīvē. Sanāksmes dalībnieki vienojušies tikties jau nākamajā gadā, lai izvērtētu sasniegto progresu. Tāpat Marakešas konferences dalībnieki vērsušies pie ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa ar aicinājumu pragmatiski attiekties pret klimata pārmaiņām.

Divu nedēļu ilgā tikšanās Marakešā bija pulcinājusi pārstāvjus no aptuveni 200 pasaules valstīm. Sanāksmei tuvojoties noslēgumam, konferences dalībnieki vienojās izstrādāt tā dēvēto noteikumu grāmatu 2015.gadā noslēgta Parīzes klimata pārmaiņu līguma ieviešanai dzīvē.

ANO starpnieku panāktā vienošanās paredz līdz 2018.gada decembrim pabeigt visas sarunas par vadlīnijām, kuras līdz šim nebija iekļautas Parīzes klimata līgumā. Piemēram, par to, kā valstis uzraudzīs dotos solījumus samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas un kā par šiem sasniegumiem ziņot.

Lai arī divu gadu termiņš varētu likties gana ilgs, raidsabiedrība “Deutsche Welle” norāda, ka, piemēram, iepriekšējā Kioto līguma noteikumu saskaņošana prasīja vismaz četrus gadus.

Piektdienas, 18.novembra, vienošanās gala teksts arī iekļauj ekonomiski bagātāko pasaules valstu apņemšanos no 2020 gada ik gadu attīstības valstīm klimata pārmaiņu apkarošanai atvēlēt 100 miljardus dolāru.

Divu nedēļu ilgo konferenci aizēnoja ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarējušais Donalds Tramps savā 100 dienu rīcības plānā ir iekļāvis apņemšanos panākt ASV izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās. Tramps iepriekš izpelnījies visai skaļu kritiku par to, ka globālo sasilšanu ir nosaucis par ķīniešu izdomātu krāpšanos. Tāpat Tramps bija solījis palielināt naftas, gāzes un ogļu enerģijas izmantošanu tā vietā, lai ieguldītu atjaunojamajā enerģētikā, vienlaicīgi piedraudot apturēt ASV nodokļu maksātāju naudas piešķiršanu ANO klimata programmām.

Šie Trampa solījumi ir izraisījuši satraukumu daudzu pasaules valstu līderu vidū. Piemēram, Fidži premjerministrs Franks Bainimarama ir aicinājis Trampu apmeklēt viņa valsti un klātienē novērot klimata pārmaiņu radītās sekas, piemēram, ūdens līmeņa celšanos, kas apdraud šo salu valsti. Bainimarama norādījis, ka ASV kā otrajai lielākajai atmosfēras piesārņotājai būtu jāuzņemas atbildība un jāsniedz ieguldījums kopīgajos centienos apkarot klimata pārmaiņas.

Arī Marakešas konferences namatēvs, Marokas ārlietu ministrs Salahedins Mezuars cer uz Trampa pragmatismu un apņemšanās pilno garu. Par spīti Trampa izteikumiem, citas lielākās piesārņotājas – Ķīna, Indija un Brazīlija – no savām Parīzes līguma saistībām atteikties negatavojas.

Noslēgumā jāatgādina, ka Parīzes klimata vienošanās starptautisku likuma spēku ieguva 4.novembrī un sāks pilnībā darboties 2020.gadā. Lai arī valstis ir iesniegušas savus nacionālos plānus kaitīgo gāzu emisiju samazināšanai, šie plāni pašlaik nesasniedz izvirzītos mērķus temperatūras pieauguma samazināšanai zem diviem Celsija grādiem.

Nākamā ANO klimata konference notiks nākamgad Bonnā, Vācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti