Pasaules panorāma

Kūst ledus ES un Baltkrievijas attiecībās

Pasaules panorāma

Holivudas leģenda aicina sargāt dabu

Runu spēks ANO Ģenerālajā asamblejā

ANO Ģenerālā asambleja: Lielākās diplomātiskās skatuves aizkulisēs

ANO Ģenerālo asambleju mēdz dēvēt par lielāko diplomātisko skatuvi, kas dod iespēju valstu vadītājiem no visas pasaules citam citu satikt un uzklausīt. Rudens ir brīdis, kad valstu vadītāji sabrauc uz ANO mītni Ņujorkā. Šeit vienlīdz svarīgs ir gan teiktais tribīnē, gan aizkulisēs. Politiķu dienas kārtība ir saplānota pa sekundei. Ja, piemēram, tādiem smagsvariem kā ASV, Francijai vai Vācijai par uzmanību nav jāsūdzas, tad kā tikt sadzirdētām citām, mazākām valstīm kopumā 193 valstu saimē? Latvijas Televīzijas raidījums "Pasaules panorāma" ieskatās ANO diplomātijas aizkulisēs.

Ģenerālās asamblejas laikā pozīcijas pie ANO mītnes mediji no visas pasaules ieņem jau no agra rīta. Valstu vadītāji, apmetušies netālajās viesnīcās, uz ANO mītni padomnieku, miesassargu pavadībā mēdz nākt kājām. Rosība ir gan ANO mītnes ārpusē, gan tās teritorijā, Īstriveras upes krastā, kas ir saules pielieta, jo šīs nedēļa izvērtusies īpaši karsta.

Leģendārajā ANO sēžu zālē vienas dienas laikā uzstājas vairāk nekā 20 valstu vadītāji. Lai tas varētu notikt, labais tonis ir runāt piecpadsmit minūtes, bet to ievēro nebūt ne visi. “It īpaši no latīņu valodas grupas, Āfrikas vai arābu valstīm. Bet eiropieši runā īsāk, kodolīgāk, vairāk par lietu. Mēs cenšamies pateikt svarīgāko. Mums ir labas tradīcijas. Vaira Vīķe-Freiberga bija ievērojama runātāja dažādās valodās. Man šķiet, ka arī prezidents Egils Levits šajā ziņā turpinās šo tradīciju," skaidroja Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.

ANO ir arī savi runu garuma rekordi. Pildegovičs stāstīja, ka visgarākais runātājs, iespējams, bija Fidels Kastro, kura runas bieži vien pārsniedza stundu, pat vairākas stundas. Arī kādreizējais Lībijas līderis Muamars Kadafi izcēlās ar to, ka runāja vairāk nekā stundu.

Lai arī ne vienmēr zāle ir klausītāju pilna, valstu vadītāju runas analizē gan ierakstos, gan rakstītā veidā, jo tā ir valstu oficiālā pozīcija, un līdzīgi domājošie meklē sabiedrotos. ANO mītne ir arī teritorija, tā teikt, "ātrajiem randiņiem", kad valstu līderi satiekas divpusēji. Šīm runām varbūt izšķirošs spēks. Starp tikšanās reizēm prezidenti, premjeri, ārlietu ministri, karaļi - kas nu vien valsti pārstāv, iznāk ANO mītnes pagalmā, dodot iespēju piekļūt tuvāk arī žurnālistiem. Vieni ir steidzīgi, bet citi labprāt sniedz intervijas.

Tā Bulgārijas prezidents Rumens Radevs sarunā ar žurnālistiem atzina, ka viņam ir ļoti lielas cerības attiecībā uz ANO spējām atrisināt visus konfliktus. "Protams, tās ir cerības. Labi ir tas, ka pasaules līderi var kopā apsēsties un runāt. Tas ir vitāli svarīgi, lai ja ne novērstu, tad vismaz mazinātu konfliktus," teica Radevs. To, ka diplomātijai globālos forumos ir ne tikai sarunu, bet arī vizuālais spēks, īpaši sapratusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

"Tāpat kā visas demokrātiskas un pārvalstiskas organizācijas, ANO nebūs spēcīga, kamēr mēs ik dienu necentīsimies to tādu padarīt. Tāpēc lielu daļu savas uzrunas veltīju vērtībām. Mēs, Baltijas valstis, esam nogājušas garu ceļu un pieredzējušas to, ka var būt ilgi neatrisinātas problēmas un tad pēkšņi paveras iespēja," pauda Kaljulaida. Igaunija jau janvārī kļūs par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli, kas paver iespējas divus gadus būt ietekmīgāko lokā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti