Globālo tīmekli satricinājušais skandāls sākās, kad 22 gadus vecā angliete, vlogere Elle Dārbija nosūtīja e-pastu luksus viesnīcai “White Moose” jeb “Baltais ziemeļbriedis” Īrijas galvaspilsētā Dublinā.
Vēstulē viņa pieprasa piešķirt numuriņu par velti, jo esot sociālo tīklu zvaigzne.
Viesnīcas īpašnieks Pols Stensons izsmējīgu atbildi publicēja internetā, padarot konfliktu publisku. Tostarp viņš ironiski vaicā, ja sociālo tīklu zvaigzne pakalpojumus izmantos par velti, kā gan tiks atalgots istabeņu, sargu, viesnīcas administratora un pavāru darbs? Anonīmie komentētāji metās sašust par mūsdienu izlaisto jaunatni, viņas fani – viņu aizstāvēt, bet pati vlogere, atguvusies no pirmā brīža sašutuma, izlēja publiskas asaras savā "YouTube" kanālā.
"Kā divdesmitgadīga meitene, kas nebāž degunu citu lietās, es nejūtu, ka es izdarīju ko nepareizi. Vai es varu piebilst – visi šie uzbrucēji bija vecāki par 30 gadiem! Viņi ir vecāki par 30 gadiem un uzbrūk internetā 22 gadus vecai meitenei!" sašutusi bija Dārbija.
Iespējams gan, ka skandāls bija labi izplānots publicitātes dēļ. Dārbija nu tirgo ar to saistītus T keklus, bet viesnīcas restorāna dzērienkarti papildinājis jauns piedāvājums ar nosaukumu “Vlogeru asaras”. Šīs pašas viesnīcas restorānā iepriekš jau servēti arī “Vegānu pelni”. Skandalozais viesnīcnieks bija iesaistījies arī strīdā ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas apkarotājiem un solījies apšaut tos, kas tomēr uzdrīkstēsies spert kāju un izteikt savas veģetārās pretenzijas viņa rūpalā.
Tomēr notikušais raisījis arī nopietnas diskusijas par paaudžu konfliktu un atšķirīgo izpratni par kultūras normām.
Par “sociālajiem ietekmētājiem” dēvētās pašpasludinātās sociālo tīklu zvaigznes gandrīz pilnībā nāk no paaudzes, ko demogrāfi sauc par “tūkstošgadniekiem” - pagājušā gadsimta 90. gados un ap 2000.gadiem dzimušo paaudze, kas sasniegusi pieaugušu cilvēku vecumu.
Pirmo reizi viņi minēti Strausa-Hova paaudžu teorijā, kurā raksturoti kā ļoti enerģiski un virzīti uz pašnoteiktu mērķu sasniegšanu, taču bieži vien tie ievērojami pārvērtē savu kompetenču līmeni, toties ir viegli, viegli aizskarami.
Viņu vecākiem saskaroties ar globālās ekonomiskās krīzes sekām, bet viņiem pašiem – neskaidrību par savu vietu nestabilajā darba tirgū, “tūkstošgadnieki” idealizē digitālus pasaules klaidoņus ar ceļojuma mirkļiem pilniem sociālo tīklu profiliem un tūkstošiem sekotāju, nevis uzvalkā ģērbtus finansistus ar māju piepilsētā un pelnošu akciju portfeli.
