Kapustāns pauda, ka pašlaik, vērtējot situāciju Ukrainā un septembrī panākto vienošanos par pamieru, nav amata optimismam, jo abas puses ar pamieru neapmierinātas, tas turpināsies tikai kādu laiku.
Jautājumu ir nevis, vai tas turpināsies, bet kad beigsies, jo separātistu interesēs ir iegūt Mariupoli, izveidojot koridoru starp savām teritorijām, norādīja pētnieks.
Viņš arī pauda, ka separātistiem ir pārsvars pār ukraiņu spēkiem, kuru normāli nevar iegūt, jo divi reģionu nevar uzvarēt valsti, bet to var iegūt ar tiešu un aktīvu Krievijas līdzdalību.
Kapustans arī atzīmēja, ka uz Ukrainas prezidentu Petro Porošenko izdara spiedienu rietumvalstis, lai neatsāktos karadarbību.
Arī Latvijas Radio žurnālists Aleksejs Grigorjevs, kurš bieži apmeklēja Ukrainu, uzskata, ka pamiers bija vajadzīgs abām pusēm, lai gatavotos jaunajam karam, jo Ukraina apzinās, ka Krievija neapmierināsies ar pašreizējo situāciju un mēģinās sagraut Ukrainas valsti vispār.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
