Ieslodzīto vidū ir arī tādi palestīnieši, kas sodīti par smagiem noziegumiem.
Bijušais Izraēlas izlūkdienesta virsnieks Avi Melameds sarunā ar ziņu aģentūru AFP sacīja, Izraēlas valdība teroristu prasībai nav gatava piekāpties.
Tāpat viņš norādīja, ka šoreiz virsroka pārrunās esot Izraēlai, jo tās karavīri un tanki ir Gazas joslā. Viņš arī piebilda, ka mirušo ķīlnieku turēšana gūstā ir sadistiska.
Izraēlā vienlīdz svarīgi ir atgūt kā dzīvos, tā bojāgājušos ķīlniekus, stāstīja Melameds.
"Pastāv reliģiski iemesli, kas saistīti ar ebreju sabiedrību un to, cik svarīgi ir pienācīgi apglabāt mirušos, ievērojot rituālus, kas godina mirušos. Izraēlas valdība uzskata, ka tai ir pienākums pret Izraēlas pilsoņiem – neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzīvi vai miruši."
Pēc abu pušu noslēgtā pamiera "Hamās" līdz šim atbrīvojis 102 Izraēlā sagūstītos cilvēkus, kamēr Izraēla – 210 palestīniešus, kas iepriekš bija ieslodzīti izraēliešu cietumos, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
Gazas joslā gan "Hamās", gan arī teroristiem draudzīgā grupējuma "Islāma džihāds" gūstā aizvien ir ap 140 cilvēku.
Abas puses vienojās, ka atbrīvos sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, bērnus un jauniešus. Taču tādu cilvēku, kas šim aprakstam atbilstu, paliek arvien mazāk un "Hamās", kā arī citi palestīniešu kaujinieku grupējumi, visticamāk, pieprasīs visaugstāko cenu par viņu sagūstītajiem izraēliešu karavīriem un vīriešiem kaujas vecumā.
"Hamās" gūstā ir vismaz 11 karavīri, tostarp četras sievietes, kā arī aptuveni 40 rezervistu, aplēsusi ziņu aģentūra AFP. Oficiāla informācija par nolaupītajiem nav pieejama.
"Starp Izraēlas pilsonisko sabiedrību, valsti un armiju pastāv gandrīz nešķirama saikne, kas ir ļoti cieši saistīta gan morāli, gan arī emocionāli," vērtēja Žana Žoresa fonda Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu novērošanas centra Parīzē līdzpriekšsēdētājs Deivids Halfa.
"Izraēla ir dzimusi karā, un armijai bija izšķiroša loma valsts izveidē, tās teritorijas aizsardzībā un valsts izdzīvošanā tai naidīgā vidē," viņš teica.
Arī mūsdienās teju katrā ģimenē ir kāds, kas dien vai ir dienējis armijā, sacīja Halfa.
Visaugstākā cena, ko Izraēla jebkad ir "maksājusi" par sagūstītu karavīru, bija 2011. gadā par kādu piecus gadus "Hamās" teroristu gūstā turētu karavīru. Lai viņu atgūtu, Izraēla atbrīvoja 1027 palestīniešu ieslodzītos, kuru vidū bija arī nākamais "Hamās" līderis Gazas joslā – Jaja Sinvars. Sinvars ir apsūdzēts par 7. oktobra uzbrukuma Izraēlai organizēšanu.
2011. gadā atbrīvotais izraēlietis Gilads Šalits bija pirmais karavīrs gandrīz 30 gadu laikā, kuru Izraēlai izdevās dzīvu atgriezt mājās.
Taču šī apmaiņa sabiedrībā tolaik izraisīja spraigas debates par to, cik lielā mērā iespējams piekāpties teroristiem, lai atbrīvotu savas valsts karavīrus.
Vēl 2004. gadā viens izraēliešu uzņēmējs un trīs karavīru līķi tika atgriezti mājās apmaiņā pret 450 palestīniešu atbrīvošanu no cietuma.
