Pirms aptuveni stundas medijos tika publicēts video, kurā militāristu gāztais un mājas arestā esošais Gabonas prezidents Ali Bongo aicināja draugus visā pasaulē "sacelt troksni" par viņa valstī notiekošo apvērsuma mēģinājumu.
Deposed president of Gabon Ali Bongo Ondimba has made a plea to the world from house arrest to "make noise" after senior military officers staged a coup ⤵️ pic.twitter.com/GI4o7YcTt6
— Al Jazeera English (@AJEnglish) August 30, 2023
Šajā valstī jau vairāk nekā 40 gadus pie varas atrodas vienas ģimenes pārstāvji. Gabonas iedzīvotāji vairākkārt pauduši neapmierinātību, norādot uz krāpniecisku vēlēšanu gaitu.
Militārpersonas par apvērsumu paziņoja televīzijas tiešraidē. Uzrunu nolasīja virsnieks, kuram apkārt stāvēja desmitiem armijas pulkvežu, Republikas gvardes locekļu, karavīru un citi. Fonā bija dzirdamas apšaudes Gabonas galvaspilsētā Librevilā, vēstīja ziņu aģentūra AFP. Militāristi paziņoja, ka viņi ir atcēluši no amata prezidentu Bongo un viņa valdību. Viņi arī pavēstīja, ka Bongo atrodas mājas arestā, bet pārējie valdības locekļi ir arestēti saistībā ar dažādām apsūdzībām, tostarp par valsts nodevību.
Apvērsums notika tikai neilgi pēc tam, kad Nacionālā vēlēšanu komisija pavēstīja, ka 64 gadus vecais prezidents Bongo uzvarējis sestdien notikušajās vēlēšanās, iegūstot 64,27% balsu.
"Šodien valsts piedzīvo nopietnu institucionālo, politisko, ekonomisko un sociālo krīzi," televīzijas kanālā "Gabona 24" sacīja virsnieks.
Viņš norādīja, ka vēlēšanu process nebija pārredzams un uzticams – tāds, uz kādu cerēja Gabonas iedzīvotāji. Tāpēc apvērsuma vadītāji esot nolēmuši aizstāvēt mieru un pielikt punktu pašreizējam režīmam valstī.
Zināms, ka šobrīd uz nenoteiktu laiku arī slēgta valsts robeža.
Kas notika vēlēšanās?
Par valsts vadītāja amatu cīnījās kopumā 14 kandidāti, no kuriem līderpozīcijās bija izvirzījušies Bongo un opozicionārs Ondo Ossa. Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem Ossa ieguva gandrīz 31% balsu. Sestdien pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas viņš Bongo apsūdzēja krāpšanā un apgalvoja, ka ir likumīgais uzvarētājs.
Vēlēšanu rezultātu publicēšana kavējās, jo opozīcija apsūdzēja valdību balsu viltošanā.
Un viss vēlēšanu process nebija uzskatāms par demokrātisku, jo uz tām nebija ielūgti starptautiskie novērotāji, bet vairākiem ārvalstu medijiem bija liegts klātienē atspoguļot vēlēšanu norisi.
Gabonas likumi aizliedz jebkādu, pat daļēju vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Galīgo rezultātu drīkst pavēstīt tikai Gabonas vēlēšanu centrs.
Sestdienas vakarā Bongo valdība pavēstīja, ka valstī ieviesta komandantstunda, kas ilgs no svētdienas septiņiem vakarā līdz nākamās dienas sešiem rītā. Tāpat valdība tuvākajā nākotnē plānoja valstī atslēgt internetu, lai tā novērstu "viltus ziņu" izplatīšanos un iespējamu vardarbību valstī.
Uz laiku valstī tika aizliegts pārraidīt vairākus Francijas kanālus, tostarp "France 24", "Radio France Internationale" un "TV5Monde", apsūdzot tos "objektivitātes un līdzsvara trūkumā", atspoguļojot vēlēšanas Gabonā.
Šis apvērsums nav līdzīgs citiem Rietumāfrikā piedzīvotajiem
Apvērsums Gabonā nav līdzīgs citiem līdz šim Rietumāfrikā piedzīvotājiem, vērtēja drošības konsultāciju grupas "Afripolitika" analītiķis Ovigve Eguegu:
"Apvērsums Gabonā bija negaidīts, taču zināmā mērā tas nav īsti pārsteigums. Jo, ja atceramies 2016. gada vēlēšanas, balsojums bija krāpniecisks un cilvēki protestēja pret toreizējiem rezultātiem. Un tas toreiz bija Bongo otrais (prezidentūras) termiņš."
Viņš arī atgādināja, ka tāpēc 2019. gadā jau notika viens apvērsuma mēģinājums. Virsnieki tolaik atsaucās uz pārkāpumiem vēlēšanu procesā un norādīja, ka rezultāti neatspoguļo tautas gribu.
"Atkal mēs redzam to pašu. Gabonas apvērsums atšķiras no tā, ko mēs redzam citās Rietumāfrikas valstīs. Citi apvērsumi vairāk attiecas uz drošību un pārvaldību, bet šis – uz vēlēšanu procesu," pauda Eguegu.
"Cilvēki ielās svin apvērsumu. Pučisti runā par pārejas periodu un institūciju darbības atjaunošanu. Un tas atkal ir saistīts ar vēlēšanu procesu, jo institūcijas, piemēram, Senāts, cer, ka pārejas periodā notiks izmaiņas konstitūcijā, kas nostiprinās valsts institūcijas," intervijā telekanālam "Al Jazeera" stāstīja Eguegu.
Gabonas sarežģītā vēsture – no franču kolonijas līdz valdošai dinastijai
Mazā Rietumāfrikas valsts līdz 1959. gadam bija viena no Francijas kolonijām, kas kopā ar tagadējo Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku un Čadu veidoja franču Ekvatoriālo Āfriku.
1961. gadā par valsts pirmo prezidentu kļuva Leons M'ba, taču sešus gadus vēlāk viņu amatā nomainīja Omārs Bongo. Viņš šajā amatā pavadīja vairāk nekā 40 gadus, līdz pēc viņa nāves 2009. gadā par Gabonas prezidentu kļuva viņa dēls – Ali Bongo. Viņš šajā amatā ir jau 14 gadus.
Gabona ir viena no bagātākajām Āfrikas valstīm, ja ņem vērā IKP uz vienu iedzīvotāju.
Lielākais ienākumu avots valstī ir nafta, kas veido 60% no kopējiem ieņēmumiem. 1970. gados atklāja bagātīgas naftas atradnes jūrā, valstī nostiprinājās spēcīga vidusšķira un Gabona tika iesaukta par "Centrālāfrikas mazo emirātu".
Bagātīgos naftas resursu savā labā izmantoja Bongo vecākais. Ali Bongo tēvs bija ieguvis kleptokrātisku reputāciju un kļuva par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Arī Bongo jaunākā bērnība bija bezrūpīga.
Gabonā, salīdzinot ar citām Āfrikas valstīm, ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits – 2,3 miljoni. Trešā daļa joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Šo cilvēku ienākumi nepārsniedz 5 eiro dienā.
2018. gada oktobrī Ali Bongo piedzīvoja insultu, kura dēļ 10 mēnešus nebija spējīgs pildīt savus pienākumus. Šajā laikā valstī jau notika apvērsums, tiesa – neveiksmīgs.
Ja šoreiz militāristiem apvērsums būs izdevies, tad tas būs jau astotais apvērsums kādā no Centrālāfrikas vai Rietumāfrikas valstīm kopš 2020.gada.
Notikušais ir radījis satraukumu ārvalstīs
Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels sacīja, ka tas vēl vairāk pasliktinās drošības situāciju reģionā.
"Viss reģions, sākot ar Centrālāfrikas Republiku, Mali, tad Burkinafaso, tagad Nigēru, varbūt Gabonu, ir ļoti sarežģītā situācijā. Mums ir nopietni jāizvērtē tur notiekošais un tas, kā mēs varam uzlabot savu politiku attiecībā pret šīm valstīm. Tas ir nozīmīgs jautājums Eiropai," sacīja Borels.
Gabona ir bijusī Francijas kolonija, tāpēc Parīzē ļoti rūpīgi seko līdzi notikumiem šajā valstī. Francijas valdības pārstāvis Olivjē Vrāns paziņoja, ka Francija nosoda apvērsuma mēģinājumu un aicināja respektēt Gabonas prezidenta vēlēšanu rezultātus.
Militārais apvērsums Gabonā ir milzu trieciens Francijai, jo tā ir kārtējā frankofonā Āfrikas valsts, kur pēdējos gados šādā veidā ir notikusi varas maiņa. Pirms mēneša apvērsums notika arī Nigērā un tur tika dota vaļa atklātam naidam pret Franciju.
Gabonas galvaspilsētā Librevillā atrodas divas Francijas militārās bāzes, kurās ir dislocēti aptuveni 700 karavīri. Pagaidām nav skaidrs, kas ar šīm bāzēm varētu notikt.
Nav arī zināms, vai Francijas un citu rietumvalstu enerģētikas uzņēmumi varēs turpināt darbu Gabonā, kas ir viena no lielākajām naftas ieguvējvalstīm Āfrikā.
