Kopernika Klimata pārmaiņu dienests pētījumus un prognozes balsta datos, kas iegūti par reģiona atmosfēru, jūrām, okeāniem un sauszemi.
Ekstrēms karstums un sausums
2022. gadā bija ļoti maz nokrišņu pavasarī un vasarā. Arī maz sniega ziemas mēnešos. Tāpēc augsnē bija ļoti zems mitruma līmenis.
"Vidusjūras valstis piemeklēja gan ekstrēms karstums, gan ļoti liels sausums. Ja aplūkojam nokrišņu un augsnes mitruma datus, jūs varat redzēt, ka lielākajā daļā Vidusjūras valstu bija krietni sausāks par vidējo normu, un skartajos reģionos 63% upju līmenis bija zemāks par vidējo rādītāju," stāsta Kopernika Klimata pārmaiņu dienesta direktora vietniece Samanta Bērdžesa.
Mazs nokrišņu daudzums savienojumā ar +40 grādu karstumu izraisīja meža ugunsgrēkus Francijā, Slovēnijā un Grieķijā. Upju gultnes un lagūnas izžuva.
Eiropiešus mocīja karstums
"Mums bija patiešām agri temperatūras rekordi pavasarī. Maijā, arī martā. Tad bija arī ļoti vēli karstuma viļņi. Oktobrī mēs pieredzējām ekstrēmas vai rekordaugstas temperatūras. Un decembrī. Daudzi cilvēki atcerēsies, ka ap Jauno gadu bija neparasti silts. Tātad, karstuma viļņu un daudz augstāku vidējo temperatūru kombinācija visa gada garumā palielina karstuma stresu.
No mūsu datiem zinām, ka karstuma stress, kādam bija pakļauti Eiropas iedzīvotāji 2022. gadā, bija lielākais kādu viņi jebkad izjutuši," vēsta Bērdžesa.
Pēdējo piecu gadu dati liecina, ka klimats Eiropā bijis par 2,2 grādiem siltāks nekā pirms tā sauktā pirmsindustriālā laikmeta. Visuzskatāmāk tas atklājas Eiropas ledājos, kuri, kā norāda Bērdžesa, kūst dramatiski. Pētījumā secināts, ka Alpi zaudējuši tādu ledus masu, kas atbilst pieciem kubikkilometriem.
Karaliskajā Kjū botāniskajā dārzā Londonā dārzkopis Ričards Vilfords un viņa kolēģi jau dažus gadus gatavojas klimata pārmaiņām.
"Būs izmaiņas augu veidos. Daudzi koki, kas mums tagad ir, joprojām būs šeit. Bet var parādīties arī dažas jaunas sugas. Nebūs milzīga atšķirība. Bet tā būs daudz izturīgāka ainava, manuprāt, tas ir labākais veids, kā uz to palūkoties."
Palielinājās oglekļa emisijas
Kopernika Klimata pārmaiņu dienesta ziņojumā arī norādīts, ka savvaļas ugunsgrēki ir palielinājuši oglekļa emisijas, kādu nav bijis gadu desmitiem.
"Kopējās oglekļa emisijas, ko radīja meža ugunsgrēki visās Eiropas Savienības valstīs, pagājušā gada vasarā bija augstākās kopš 2007. gada.
Francijā, Spānijā, Vācijā un Slovēnijā mežu ugunsgrēku emisijas bija lielākās vismaz pēdējos 20 gados."
Kā norāda Bērdžesa, maz ticams, ka siltumnīcas efekta gāzu apjoms, ko pagājušajā gadā saražoja Eiropā, ļaus izpildīt 2015. gadā Parīzes nolīgumā nosprausto mērķi. Togad valstis vienojās ierobežot globālo sasilšanu līdz 1.5 grādiem pēc Celsija.
"Siltumnīcas efekta gāzu līmenis atmosfērā 2022. gadā bija augstākais kāds jebkad bijis. Mums ir dati no ledājiem un citi paleoklimata dati, kas rāda stāvokli pirms simtiem tūkstošiem gadu, par metānu pat pirms diviem miljoniem gadu. Mēs patiešām empīriskā līmenī zinām, ka siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija atmosfērā ir augstākā neticami ilgu laiku."
Ziņojuma autori brīdina, ka pasaule virzās uz "El Nino" laika apstākļu sistēmu, kas var vēl vairāk sasildīt atmosfēru. Un nevajag domāt, ka laika apstākļi nākotnē būs mērenāki.
