Vairākas sievietes no šīm karā ierautajām valstīm satika "Pasaules Panorāmas" žurnāliste Paula Koškina. Viņām visām ir militāra pieredze, taču valsts intereses viņas pārstāv arī kā parlamentārietes vai diplomātes. 

Olga Derkača šobrīd aktīvi iesaistās Ukrainas cīņā par brīvību. Lai arī varētu šķist, ka sievietēm, kas vēlas veidot veiksmīgu karjeru savas valsts bruņotajos spēkos, jāsaskaras ar lieliem izaicinājumiem, Olga pārliecināta, ka šīs barjeras ir jau ir pārverētas.

"Mēs redzam daudz sieviešu cīņā. Viņām ir vienādas tiesības un iespējas, neviens vairs nevar teikt, ka sievietes nav tik drosmīgas kā vīrieši. Man ir arī 17 gadu militārā pieredze kā  pulkvežleitnantei Ukrainas Valsts robežsardzes dienestā. Un vienlaikus esot arī pirmajai ievēlētajai dienesta vadītāja padomniecei dzimumu līdztiesības jautājumos," stāstīja Olga.

Publiski pieejamie dati par sievietēm militārajā dienestā atšķiras. 

Šobrīd Ukrainas bruņotajos spēkos darbojas aptuveni 50 – 60 tūkstoši sieviešu. Aptuveni 43 tūkstoši ir aktīvā militārā dienestā. Un aptuveni pieci tūkstoši no viņām ir frontes līnijā. 

2023. gadā militāro pienākumu veikšanā Ukrainā iesaistītas par divdesmit tūkstošiem vairāk sieviešu nekā tas bija 2020. gadā.

"Kā zināt, mums ir daudz militāro formējumu, ne tikai armija. Mums bija divi sieviešu viļņi, kas iestājās armijā," atcerējās Ludmila Kulčicka, pulkvede Ukrainas drošības dienestā.

"Tas bija pirms deviņiem gadiem un pagājušajā gadā. Es noteikti nevaru teikt, ka tā bija dzimumu līdztiesības politika. Tā bija tikai mūsu griba. Mēs jūtamies vienādi – sievietes un vīrieši. Mēs bijām spiesti iet, ņemt ieročus un cīnīties par savu valsti," turpināja pulkvede.

Marija Mezenceva ir Ukrainas Augstākās Radas deputāte. Un kopš 2014. gada viņa ir arī brīvprātīgā karā.

"Vispirms mēs bijām sieviešu miera delegācija, jo ceļot varēja tikai sievietes. Arī līdz šodienai, ar dažiem izņēmumiem vīriešiem, mēs bijām pirmās, kas varēja izbraukt no valsts un ierosināja, piemēram, Krievijas izraidīšanu no Eiropas Padomes. Arī citi ar diplomātiju saistīti centieni bija sieviešu vadībā," stāstīja Marija.

Diskusijā par sieviešu lomu valsts aizsardzībā viedokli pauda arī Izraēlas vēstniece Latvijā Šārona Rapaporta-Palgi.

Daloties ar stāstiem par Izraēlas Aizsardzības spēku reakciju uz "Hamās" uzbrukumiem 7. oktobrī, viņa īpaši uzsvēra sieviešu ieguldījumu civiliedzīvotāju aizsardzībā.

"Domāju, ja kādam bijušas šaubas par sieviešu ieguldījumu kara laikā, šaubām vairs nevajadzētu būt. Es arī biju Izraēlas armijā, es redzu šo ieguldījumu, mums ir obligātais militārais dienests jau daudzus gadus, 86% no amatiem armijā ir atvērti sievietēm, bet, protams, mēs redzam, ka ir arī daudz izaicinājumu," pauda vēstniece.

Izaicinājumu patiesi ir daudz. Vēl šīs vasaras publikācijā par situāciju Ukrainas armijā izdevums "Deutsche Welle" norādīja, ka sievietes arvien saskaras ar diskrimināciju. Tikai 2018. gadā sievietēm oficiāli tika atļauts piedalīties kaujas misijās.