Pašlaik vēl nav parādījusies informācija, ka vāgnerieši būtu devušies uz Baltkrieviju. Kā norādījis Lukašenko, pašlaik "Vagner" kaujinieki joprojām atrodas savās nometnēs okupētajā Luhanskas apgabala teritorijā Ukrainā.
Pašlaik vēl nav skaidrs, kad un cik vāgneriešu varētu ierasties Baltkrievijā un kur viņi varētu apmesties. Kā vēsta medijs "Euroradio", vāgneriešiem esot paredzēta vieta Asipoviču pilsētā, kas atrodas dienvidaustrumos no Minskas. Šajā pilsētā dzīvo ap 30 000 cilvēku.
Nav skaidrs, kas turpmāk finansēs "Vagner"
Lukašenko norādījis, ka vāgnerieši var uzturēties Baltkrievijā paši par saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem vāgnerieši dzīvotu Baltkrievijā. Grupējuma finansējums iepriekš daudzus gadus netieši tika saņemts no Krievijas valdības, ienākumus algotņi guvuši arī no operācijām un dabas resursu ekspluatācijas vairākās Āfrikas valstīs.
Bažas par vagneriešu klātbūtni ir paudušas valstis, kas robežojas ar Baltkrieviju. Polijas prezidents Andžejs Duda paudis cerību, ka draudi tiks apspriesti arī NATO samitā Viļņā.
"Mēs redzam, kas notiek – Krievijas spēku pārvietošana "Vagner" grupas formā uz Baltkrieviju un "Vagner" grupas vadītāja došanās uz turieni. Tie visi mums ir ļoti negatīvi signāli, kurus mēs vēlamies spēcīgi aktualizēt kopā ar saviem sabiedrotajiem."
Lietuva pastiprina drošības pasākumus
Situācijas attīstību rūpīgi uzmana arī Latvija un Lietuva, kas runā par to, ka nepieciešams stiprināt robežu.
Lietuvas prezidenta nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris izteicies, ka Prigožina spēki ir īpaši bīstami, jo viņi spēj darboties "pelēkajā zonā" ar sabotāžas un iefiltrēšanās operācijām, ko vāgnerieši veikuši Āfrikā un Sīrijā. Viņaprāt, robežas sargāšanai tagad būs jāpievērš vēl vairāk uzmanības. Uz draudiem norāda arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Ja "Vagner" nosūtīs savus sērijveida slepkavas uz Baltkrieviju, visas kaimiņos esošās valstis tiks pakļautas vēl lielākai nestabilitātei."
Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite vēsta, ka Lietuvas robežas drošība šobrīd esot augstākajā līmenī.
"Mēs neredzam nekādas jaunas tendences vai draudus, un es vēlos jums apliecināt, ka situācija tiek kontrolēta. Visas mūsu iestādes un aģentūras strādā 24/7 režīmā. Mūsu robežu drošība ir augstākajā līmenī kopš migrantu krīzes sākuma."
Polijas prezidents Andžejs Duda un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien, 27.jūnijā, ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā, lai atzīmētu valsts konstitūcijas pieņemšanas gadadienu.
Tikšanās laikā prezidenti arī pārrunājuši pēc divām nedēļām Viļņā gaidāmo NATO samitu, Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību, kā arī turpmāku palīdzības sniegšanu kara plosītajai valstij. Sarunu laikā izskanēja arī bažas par "vagneriešu" pārcelšanos uz Baltkrieviju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan pauda, ka, ņemot vērā lielos zaudējumus karā, grupējuma kaujinieku skaits šobrīd nevarētu būt diez ko ievērojams.
Duda izteicās, ka nepieciešamības gadījumā jau tā nocietināto robežu ar Baltkrieviju viņš būtu gatavs vēl stiprināt.
Vāgneriešu karagājienu uz Kijivu uzskata par maz ticamu
Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri aicinājuši NATO pastiprināt drošību uz austrumu robežas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka NATO ir gatava aizstāvēties pret jebkādiem Krievijas vai Baltkrievijas draudiem.
"Runājot par dumpja sekām vai notikumiem, ko mēs redzējām Krievijā pēdējās nedēļas un pēdējo dienu laikā, manuprāt, ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par ilgtermiņa sekām, tostarp attiecībā uz NATO. Taču mēs varam teikt, ka mēs, protams, cieši uzraugām notikumu attīstību. Un mēs jau esam palielinājuši savu gatavību un savu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā."
Izskan versijas arī par vāgneriešu draudiem Ukrainai, proti, ka Prigožins no Baltkrievijas teritorijas kopā ar saviem noziedzniekiem varētu censties doties uz Kijivu.
Taču jāņem vērā, ka Ukraina ir nopietni stiprinājusi savu ziemeļu robežu un vāgneriešiem šāda karagājiena īstenošanai būtu nepieciešams liels daudzums smagās militārās tehnikas. Šonedēļ tika ziņots, ka savu smago tehniku "Vagner" nāksies nodot Krievijas armijas rīcībā.
KONTEKSTS:
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins 23. jūnijā paziņoja, ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību un viņa vadītās vienības jau iegājušas Krievijas dienvidu teritorijās. 24. jūnijā "Vagner" militārās tehnikas kolonnas virzījās arvien tuvāk galvaspilsētai Maskavai, taču vakarā Prigožins negaidīti pavēstīja, ka nolēmis pārtraukt "vāgneriešu" virzīšanos uz Maskavu.
Lai gan Krievijas vadonis Vladimirs Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina rīkoto militāro dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr 24. jūnija vakarā Kremlī pavēstīja, ka "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, bet Prigožins pārcelsies uz Baltkrieviju.
27. jūnijā Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja, ka krimināllieta pret vāgneriešiem ir izbeigta, savukārt Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko apstiprināja, ka Prigožins ir ieradies Baltkrievijā.
