Karabahas galvaspilsētas ielas Stepanakertas ielas trešdien izskatījās gandrīz tukšas, jo liels skaits cilvēku jau aizbēdzis no šīs teritorijas. Centrā pulcējās nedaudzie palikušie iedzīvotāji, kuriem nav sava transporta, un gaidīja varas iestāžu apsolītos autobusus. Savukārt uz šosejas, kas ved Armēnijas virzienā, varēja redzēt milzīgas automašīnu rindas ar bēgļiem.
Azerbaidžāna ir solījusi respektēt etnisko armēņu tiesības, taču vietējie iedzīvotāji lielākoties izšķīrušies par reģiona pamešanu. To galvenokārt veicinājuši nesenie Armēnijas premjera izteikumi par etniskās tīrīšanas draudiem no Azerbaidžānas puses.
Bēgļi sāka pamest Kalnu Karabahu šīs nedēļas sākumā, kad Azerbaidžāna beidzot atbloķēja Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļa savienojums ar Armēniju. Daudzi pameta savas mājas lielā steigā, atstājot visu iedzīvi.
"Mēs neko nepaspējām paņemt sev līdzi, tikai ģimeni. Mēs šeit atrodamies jau visu dienu. Kas notiks tālāk, mēs nezinām.
Kādēļ devāmies prom? Jo citādi viņi mūs būtu nogalinājuši," stāsta bēgle no Karabahas.
Armēnijas varasiestādes un krīzes centru pārstāvji ziņo, ka ir gatavi lielam bēgļu pieplūdumam, un arvien paplašina uzņemamo cilvēku skaitu.
"Valdība paziņojusi, ka tā ir gatava uzņemt 40 tūkstoš ģimeņu. Es vēlētos uzsvērt, ka mēs palielinām uzņemamo bēgļu apjomu. Ja būs nepieciešams, mēs palielināsim iespējas tik tālu, lai uzņemtu visus, kas ieradīsies Armēnijā," uzsver valdības pārstāvis Vardans Sargisjans.
Tomēr premjera pārstāvji otrdienas vakarā bija spiesti atzīt, ka mājokļi atrasti tikai apmēram 3 tūkstošiem cilvēku. Sarkanais Krusts un ANO bēgļu aģentūra cenšas organizēt palīdzību bēgļiem, bet miera uzturētājas – Krievijas - vienības vairāk iesaistītas separātistu atbruņošanā.
Azerbaidžānas spēki trešdien aizturēja arī Karabahas bijušo premjerministru Rubenu Vardanjanu, un jau iepriekš solīja meklēt cilvēkus, ko uzskata par kara noziedzniekiem.
Tikmēr tiek ziņots, ka Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā pirmdien notikušajā sprādzienā upuru skaits pieaudzis līdz 68.
Gandrīz 300 cilvēku ievietoti slimnīcā, bet vēl 105 iedzīvotāju liktenis nav zināms. Sprādziens notika Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā, kad cilvēki stāvēja rindā pēc degvielas pirms pilsētas pamešanas.
Azerbaidžānas ārkārtas lietu ministrs paziņojis, ka nosūta palīdzības konvoju sprādziena seku likvidēšanai. Tajā ietilpst 10 smagās mašīnas un 50 glābēju liela komanda, lai veiktu meklēšanas un glābšanas operāciju.
Pagājušajā nedēļā notikušajā zibenīgajā Azerbaidžānas iebrukumā Kalnu Karabahā dzīvību zaudēja gandrīz 200 Azerbaidžānas karavīru. Un arī Kalnu Karabahā varasiestādes ziņo par vairāk nekā 200 karavīru un mierīgo iedzīvotāju – etnisko armēņu upuriem.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
