Vardanjans aizturēts Lačinas koridorā, izbraucot no Kalnu Karabahas.
Erevānā dzimušais investīciju baņķieris bija viena no svarīgākajām Krievijas 90. gadu fondu tirgus figūrām.
Atbilstoši žurnāla "Forbes" aprēķiniem viņa bagātība tiek lēsta uz vienu miljardu dolāru.
2022. gada beigās Vardanjans atteicās no Krievijas pilsonības un pārcēlās uz Kalnu Karabahu, novembrī kļuva par tās valdības vadītāju un šajā amatā atradās līdz februāra beigām.
Pagājušajā nedēļā Armēnijas mediji, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka Baku pieprasa Kalnu Karabahas varasiestādēm aizturēt daudzas strīdus reģiona amatpersonas, arī bijušos ministrus.
Oficiāli šī informācija netika apstiprināta.
Pēc Azerbaidžānas armijas 19. septembra uzbrukuma vairāk nekā 30 gadus de facto pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes nākamajā dienā faktiski kapitulēja Baku priekšā.
Lai gan Azerbaidžāna solījusi Kalnu Karabahā respektēt etnisko armēņu tiesības, daudzi strīdus reģiona iedzīvotāji nolēmuši bēgt, baidoties no Azerbaidžānas represijām un vardarbības, kā arī ņemot vērā Azerbaidžānā gadu desmitiem teju oficiālās ideoloģijas līmenī pastāvošo naidu pret armēņiem un Armēniju.
Azerbaidžāna svētdien atbloķēja Lačinas koridoru – vienīgo ceļu, kas Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju.
Līdz trešdienai Armēnijā no Kalnu Karabahas jau ieradušies aptuveni 47 000 bēgļu jeb vismaz trešdaļa no anklāvā dzīvojošo armēņu kopskaita. Katru stundu robežu šķērso simtiem cilvēku.
Tiek lēsts, ka gada sākumā Kalnu Karabahā bija aptuveni 120 000 iedzīvotāju.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
