Stoltenbergs: Ukrainai piegādāti 98% solītās bruņutehnikas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs informē, ka alianses dalībvalstis un to partneri piegādājuši Ukrainai 230 tankus un 1550 citas bruņutehnikas vienības.

"Sabiedrotie ir piegādājuši Ukrainai bezprecedenta militāru atbalstu, tostarp aprīkojumu, ieroču sistēmas un lielu daudzumu munīcijas un mēs to turpinām darīt.

Esam piegādājuši modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, HIMARS un arī lielu skaitu bruņu transportieru, kaujas tankus un citu transportu. Kopumā tas Ukrainai dod deviņas labi apmācītas un apgādātas brigādes un tas dod spējas, lai atgūtu vairāk teritorijas."

Stoltenbergs: Ukrainai piegādāti 98% solītās bruņutehnikas
00:00 / 02:57
Lejuplādēt

Frontē resursi ir ierobežoti

Ukraina turpina gatavoties pretuzbrukumam, kas varētu sākties jau maijā, tikmēr Krievija okupētajās Ukrainas dienvidu teritorijās turpina stiprināt aizsardzību.

Turpinoties sīvām kaujām Ukrainas austrumos, paralēli notiek nopietna gatavošanās Ukrainas pretuzbrukumam, kas, kā tiek pieļauts, varētu notikt maijā. Ņemot vērā to, ka tiek gatavoti spēki un resursi uzbrukumam, cīņās frontē resursi šobrīd ir ierobežoti.

Piemēram, Bahmutas aizstāvis Volodimirs, kura bataljons pilsētas pievārtē ar "Grad" raķešu sistēmu piesedz savus Bahmutā esošos biedrus, norāda, ka munīcijas trūkst.

Pērn ap šo laiku varējuši okupantu virzienā vienā reizē raidīt vairākus desmitus raķešu. Tagad tikai dažas, jo nākas taupīt.

Ukrainas "Grad" raķešu krājumi esot izsmelti, saka Volodimirs, norādot, ka jāpaļaujas uz citu valstu, tostarp Čehijas, Rumānijas un Pakistānas piegādātajām raķetēm.

Uz pretuzbrukumu liktās cerības gan ir pārspīlētas, intervijā žurnālistiem izteicies Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs. Gan Ukrainā, gan ārpus tās visi gaida un prasa, kad tā beidzot sāksies, bet to darīt nevajadzētu, jo militārās operācijas būtība ir sākties negaidītā brīdī. Jo ilgāk krievu spēki par to nenojautīs, jo labāk.

Tā kā oficiāla informācija sniegta netiek, izskan dažādas versijas – atsevišķi avoti Ukrainā apgalvo, ka lēnā garā, bet pretuzbrukums jau sācies, kamēr amerikāņu mediji vēsta, ka tas gaidāms maijā.

Ukrainas uzbrukumam gatavojas arī Krievija

Krievija šobrīd turpina gatavoties Ukrainas pretuzbrukumam, veidojot okupētajās Ukrainas dienvidu daļās aizsardzības būves. Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz savā rīcībā iegūtiem satelītatēliem, secinājusi, ka Krievijas karaspēks aktīvi būvē nocietinājumus un ierakumus Zaporižjas apgabala dienvidaustrumos, kā arī Hersonas apgabalā šaurā zemes strēlē, kas savieno okupēto Krimas pussalu ar kontinentālo Ukrainu.

Lielbritānijas izlūkdienestu eksperti norāda, ka krievu iebrucēji gatavojas kaujām arī Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) apkārtnē. Kā teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ikdienas ziņojumā par situāciju Ukrainas frontē, satelītu uzņēmumi liecina, ka uz dažu reaktoru jumtiem, izmantojot smilšu maisus, ierīkotas aizsardzības pozīcijas.

Šis darbības palielina draudus, ka kauju gaitā var tikt nodarīti bojājumi stacijas drošības sistēmai. Tomēr katastrofiski bojājumi pašiem reaktoriem ir mazticami vairumā scenāriju, kuros tiek pielietoti kājnieku ieroči, jo ēkas ir ļoti labi aizsargātas.

Stoltenbergs uzsver, ka nevajadzētu par zemu novērtēt Krieviju. Ņemot vērā to, ka armijas kvalitāte ir zemāka, Krievija cenšas gūt pārspēku ar skaitu.

Stoltenbergs kritizē Ķīnas nostāju

NATO ģenerālsekretārs atzinīgi vērtē trešdien notikušo telefonsarunu starp Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"Manuprāt, ir svarīgi, lai Ķīna labāk izprastu Ukrainas pozīciju. Tas nemaina faktu, ka Ķīna nav spējusi nosodīt Krievijas prettiesisko karu, nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. NATO sabiedrotie pauž stingru atbalstu prezidenta Zelenska miera plānam, kas, protams, ietver arī pilnīgu Ukrainas teritoriālās integritātes ievērošanu", sacīja Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka "Ukrainai ir jābūt militāram spēkam, lai spētu sūtīt skaidru vēstījumu prezidentam Putinam, ka viņš negūs virsroku kaujas laukā un konflikts ir jāatrisina miermīlīgu sarunu ceļā".

KONTEKSTS: 

Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu

Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti