ĪSUMĀ:
- Par prezidenta amatu kopumā cīnās deviņi kandidāti, taču reālākās izredzes tikt ievēlētiem ir diviem pieredzējušiem politiķiem.
- Aptaujas uzrāda lielāko atbalstu Aleksandram Stubam un Pekam Hāvisto, kuri dažādos laikos ieņēma ārlietu ministra amatu.
- Augstā vēlētāju uzticība prezidenta institūcijai veicina augsto nodoto balsu īpatsvaru iepriekšējā nobalsošanā.
- Krievijas sāktais plaša mēroga iebrukums Ukrainā radikāli izmainīja Somijas sabiedrības attieksmi pret tās austrumu kaimiņu.
- Ieilgusī karadarbība ne tikai saglabā negatīvo attieksmi pret Krieviju, bet arī sekmē pozitīvu sabiedrības attieksmi pret Somijas dalību NATO.
Līdzšinējais Somijas prezidents Sauli Nīniste, kurš jau ir ieņēmis amatu divus termiņus pēc kārtas (viens prezidenta pilnvaru termiņš ir seši gadi), nedrīkst kandidēt uz trešo. Tāpēc notiekošajā balsojumā vēlētājiem būs jāveic izvēle starp deviņiem kandidātiem, kas pārstāv plašu ideoloģisko spektru, bet kuri ir vienoti savā skatījumā par Somijas dalību NATO un redzējumā par Krieviju. Kandidātu pozīcijas ir ietekmējusi arī sabiedrības attieksme pēc Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Šobrīd Somijas prezidentam, līdzīgi kā vairumā Eiropas valstu, ir lielākoties reprezentatīvas funkcijas. Pēdējās desmitgadēs veikto reformu rezultātā prezidenta ietekme politikas veidošanā ir tikusi samazināta. Starp atbildības laukiem, kur ir saglabātas prezidenta ietekmes pilnvaras, ir ārpolitika, kuras pozīcijas tiek veidotas sadarbībā ar valdību.
Savukārt drošības politikas jautājumos prezidents pieņem lēmumus, sadarbojoties ar aizsardzības ministru un premjerministru. Prezidents ir arī Somijas bruņoto spēku augstākais vadonis. Ar likumdevēja atbalstu prezidents lemj par jautājumiem, kas ir saistīti ar kara vai miera stāvokli.
Amats ar augstu sabiedrības uzticības kredītu
Somiem ir augsts uzticības līmenis pret prezidenta institūciju. Saskaņā ar aptauju, kas tika veikta pēc nevalstiskā Pašvaldību attīstības fonda pasūtījuma un kuras datus citē Somijas sabiedriskā raidorganizācija Yle, 84 procenti aptaujāto uzticas prezidentam. Salīdzinājumam: tikai 49 procenti aptaujāto uzticas šobrīd valdošās koalīcijas darbam, bet 48 procenti – pašvaldību darbam.
Domājams, tieši Somijas pilsoņu uzticība prezidenta institūcijai atspoguļojas dalībā vēlēšanās. Kopš tiešo prezidenta vēlēšanu ieviešanas 1994. gadā zemākā vēlētāju bija vērojama iepriekšējās vēlēšanās 2018. gadā, kad savu balsi nodeva 66,76 procenti balsstiesīgo vēlētāju. Vēl pirms vēlēšanu dienas balsstiesīgie Somijas pilsoņi varēja nodot savu balsi arī iepriekšējās balsošanas ietvaros no 17. līdz 23. janvārim.
Saskaņā ar Somijas Tieslietu ministrijas publicēto informāciju, iepriekšējā balsošanā savu balsi nodeva 1,88 miljoni cilvēku jeb 44 procenti balsstiesīgo vēlētāju.
Kā sarunā ar Yle atzīmējis raidsabiedrības vēlēšanu eksperts Sami Borgs, šajā balsojumā ir paredzams vēlētāju līdzdalības pieaugums, toties par galīgo rādītāju, balstoties uz aktivitāti iepriekšējā balsošanā, ir grūti spriest.
Līdzīgā sāncensība starp vadošajiem kandidātiem nozīmē, ka daļa vēlētāju izvēles veikšanai gaida tieši balsojuma dienu, uzskata Borgs.
Ja kāds no kandidātiem svētdien notiekošajā balsojumā neiegūst vairāk kā 50 procentu vēlētāju balsu, divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti par prezidenta amatu sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā, kura notiks 11. februārī.
Aptauju augšgalā pieredzējuši politiķi
Aptaujās līderis ir Aleksandrs Stubs, valdošās centriski labējās Nacionālās koalīcijas partijas kandidāts, kurš iepriekš ieņēma gan ārlietu ministra amatu, gan arī premjerministra amatu. Dažādas aptaujas pēdējo mēnešu laikā viņam ir prognozējušas atbalstu 21–31 procentu robežās, saskaņā ar jaunāko aptauju pēc Yle pasūtījuma viņam prognozē 27 procentu vēlētāju atbalstu.
Stubs šo gadu gaitā ir bijis labvēlīgi noskaņots gan pret valsts dalību Eiropas Savienībā (ES), gan arī NATO, un nesenā sarunā ar ziņu aģentūru Reuters paudis, ka gluži kā Nīniste, arī viņš iestāsies par "eiropeiskāku NATO", uzsverot, ka Eiropas valstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par aizsardzību. Viņš ir apņēmies turpināt stingro nostāju attiecībās ar Krieviju, noraidot jebkādu politisko dialogu ar Kremli līdz karadarbības izbeigšanai Ukrainā.
Peka Hāvisto, Zaļo partijas atbalstītais kandidāts, pēc aptauju datiem var rēķināties ar 20–24 procentu vēlētāju atbalstu. Atsevišķas aptaujas uzrāda viņam izredzes iegūt arī pirmo vietu balsojumā.
Jebkurā gadījumā vēlēšanu otrajā kārtā lielākās iespējas būtu cīņai starp Stubu un Hāvisto.
Hāvisto, kas iepriekšējās premjerministres Sannas Marinas valdībā bija ārlietu ministrs un sekmējis valsts iestāšanos NATO, plāno turpināt aktīvu valsts iesaisti ES un NATO.
Savā kampaņā kandidāts uzmanību vērš arī par sabiedrības saliedēšanu, vēršot uzmanību uz nepieciešamību mazināt naida runu pret mazākumtautībām un atsevišķām sabiedrības grupām.
Intervijā laikrakstam The Guardian Hāvisto vairākkārt uzsvēris, ka šādu jautājumu risināšana ir būtiska valsts drošībai, tai skaitā pret ārējiem draudiem, kuri nāk arī no Krievijas. Hāvisto ir atbalstījis turpmāku Krievijas robežas slēgšanu, tomēr paudis atbalstu arī lielākam kvotu skaitam bēglēm no Afganistānas un Irānas.
Kandidāti, kas var izšķirt vēlēšanu otrās kārtas norisi
Vēlētāju aptaujās stabilu trešo vietu ilgstoši ieņem labēji orientētās Somu partijas kandidāts, Somijas parlamenta spīkers Jussi Halla-aho. Saskaņā ar šonedēļ pēc laikraksta Helsingin Sanomat publicētās aptaujas un iepriekšminētās Yle aptaujas datiem, Halla-aho atbalsts ir sasniedzis 18 procentu atzīmi.
Pret imigrāciju un multikulturālismu kritiski noskaņotais, kā arī eiroskeptiski orientētais Halla-aho ir paudis nelokāmu atbalstu valsts dalībai NATO un gadiem ilgi ir kritizējis Krievijas politiku un tās līderus. Esot parlamenta ārlietu komisijas vadītāja amatā, viņš ir paudis stingru atbalstu Ukrainai.
Pārējie kandidāti aptaujās saņem zemākus atbalsta rādītājus un ir ar mazākām izredzēm cīnīties par iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Olli Rēns, kuru atbalsta Centra partija un vēlētāju apvienība, aptaujās ieņem stabilu ceturto vietu, tomēr viņa atbalsta rādītāji pakāpeniski pieaug, pēdējā Yle pasūtījuma aptaujā sasniedzot 14 procentu līmeni.
Kā Rēns atzīmējis sarunā ar tīmekļa izdevumu Helsinki Times, esot amatā, viņš būtu ieinteresēts sekmēt valsts globālo konkurētspēju un uzskata, ka Somijas dalība NATO sekmēs tās sadarbību ar rietumvalstīm. Rēns arī atbalsta robežas slēgšanu ar Krieviju.
Savukārt par kreisi orientēto vēlētāju atbalstu bez Hāvisto sacenšas arī Sociāldemokrātiskās partijas kandidāte, bijusī eirokomisāre starptautiskās partnerības jautājumos Juta Urpilainena, un Kreiso alianses līdere, bijusī izglītības ministre Li Andersone. Abu atbalsta rādītāji ir līdzīgi, tomēr neliels pārsvars aptaujās ir Kreiso alianses kandidātei.
Andersone uz citu kandidātu fona atklāti runā par nepieciešamību veidot vērtībās balstītu ārpolitiku. Viņasprāt, šā brīža Izraēlas un "Hamās" konflikta laikā Somija nepietiekami atbalsta civiliedzīvotājus Gazas joslā, un viņa ir iestājusies par sankcijām pret Izraēlu.
Lai arī viņa atbalsta Somijas dalību NATO, viņa uzskata, ka alianses dēļ Somijai nebūtu jāmaina tās ārpolitikas dienaskārtība, tā viņa norāda sarunā ar Helsinki Times.
Kāda bija Somijas sabiedrības attieksme pret Krieviju?
Politiķu nostāja atspoguļo izmaiņas Somijas iedzīvotāju vērtējumā par drošības jautājumiem, īpaši sakarā ar Krievijas rīcību. Somijas sabiedrība ilgstoši, ņemot vērā valsts neitrālo statusu pēc Otrā pasaules kara un t.s. "finlandizācijas" politikas ietekmē, ir bijusi kritiski noskaņota pret valsts dalību NATO. Tā arī sekmēja ilgstoši novēroto sabiedrības vairuma pozitīvo skatījumu uz lielo austrumu kaimiņu, īpaši jautājumos, kas saistīti ar divpusējo sadarbību.
Kā atzīmē domnīcas "Somijas biznesa un politikas forums" (EVA) pētnieki, zināmas pārmaiņas somu skatījumā par Krieviju parādījās līdz ar Vladimira Putina trešā pilnvaru termiņa sākumu 2012. gadā, kas nesa stingrāku režīma vēršanos pret pilsonisko sabiedrību. Izmaiņas attieksmē veicināja arī Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainas austrumos 2014. gadā, Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā, kā arī ziņas par Krievijas mēģinājumiem iejaukties citu valstu iekšpolitikā un tās īstenotajām hibrīdoperācijām.
Te jāatzīmē 2021. gada nogalē publicētie Somijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības informācijas konsultatīvās padomes aptaujas dati, saskaņā ar kuriem 47 procenti aptaujāto uzskata, ka Krievija ir palielinājusi tās negatīvo ietekmi uz Somijas drošību.
Iebrukums Ukrainā krasi izmaina attieksmi pret Krieviju
Jau pirmajās Krievijas īstenotās plaša mēroga karadarbības pret Ukrainu nedēļās bija novērojamas ievērojamas izmaiņas somu attieksmē pret Krieviju. 2022. gada marta pirmajā pusē EVA rīkoja aptauju, kurā tika noskaidroti Somijas iedzīvotāju viedokļi par Krieviju neilgi pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Rezultāti parāda, ka Maskavas uzsāktā agresija izteikti mainīja somu redzējumu par Krieviju uz izteikti negatīvu.
95 procenti aptaujāto somu uzskata Krieviju kā draudu Eiropas drošībai, bet 84 procenti uzskata to kā ievērojamu militāro draudu.
Salīdzinot ar EVA 2021. gada aptaujas datiem, bija mainījies Krievijas kā neuzticama partnera vērtējums, tam pieaugot no 40 procentiem līdz 74 procentiem. Tikai 12 procentu somu uzreiz pēc karadarbības sākuma saglabāja pozitīvu vērtējumu par Krieviju, savukārt negatīvi šo valsti vērtē 76 procenti (gadu iepriekš šīs pašas domnīcas aptaujā šāds vērtējums bija tikai 45 procentiem respondentu).
Uz apgalvojumu, ka Krievija ir ekspansionistiska lielvara, 92 procenti aptaujāto tam piekrīt pavisam vai diezgan noteikti. Kad tāds pats jautājums tika uzdots EVA aptaujā 2005. gadā, pavisam vai diezgan noteikti šim apgalvojumam piekrita tikai 34 procenti respondentu.
Karadarbības ieilgšana tikai vairo neuzticību Krievijai
Notikumi Ukrainā diezgan krasi arī mainīja sabiedrības vērtējumu par NATO un Somijas dalību tajā. Aptaujā, kas pēc raidsabiedrības Yle pasūtījuma tika veikta 2022. gada 23.–25. februārī, pirmo reizi vairums iedzīvotāju atbalstīja Somijas dalību NATO. To atbalstīja 53 procenti aptaujāto, bet 28 procenti bija pret. Mēnesi iepriekš notikušā aptaujā pēc telekompānijas MTV3 pasūtījuma valsts dalību aliansē atbalstīja vien 30 procenti respondentu.
Ieilgusī karadarbība tikai veicināja sabiedrības noskaņu par labu valsts dalībai NATO, kurā dalības pieteikums tika iesniegts 2022. gada maijā. Saskaņā ar 2022. gada oktobrī EVA organizētās sabiedriskās domas aptaujas datiem jau 78 procentiem iedzīvotāju ir labvēlīga vai drīzāk labvēlīga attieksme pret valsts dalību aliansē, negatīvi to vērtē astoņi procenti, bet 12 procentiem šajā jautājumā ir neitrāls viedoklis.
Kopumā 83 procenti aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka Somijai ir drošāk būt NATO dalībvalstij, nekā ieņemt neitrālu nostāju, jo tai kaimiņos ir nestabila Krievija.
No tiem 59 procenti pilnībā piekrīt šim apgalvojumam. Savukārt nepiekrīt tam tikai seši procenti aptaujāto.
Šajā pašā aptaujā tikai septiņi procenti aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka somiem nav negatīvi jāattiecas pret Krieviju, kaut arī austrumu kaimiņam ir savas problēmas. 85 procenti aptaujāto nepiekrīt šādam apgalvojumam, un pētnieki secina, ka somu attieksme pret Krieviju ir kļuvusi vēl kritiskāka. Turklāt, atzīmē autori, Krieviju negatīvi vērtē vairums respondentu visās vecuma grupās.
2023. gada novembrī tika publicēti jaunākie EVA pētījuma dati, kas parāda, ka Somijas sabiedrība arvien kritiskāk raugās uz Krievijas lomu.
90 procenti aptaujāto uzskata, ka Krievija ir nestabila un neparedzama, 89 procenti aptaujāto uzskata, ka tā ir ekspansionistiska lielvara, un 85 procenti aptaujāto uzskata, ka Krievija ir ievērojams militārs drauds Somijai.
62 procenti respondentu uzskata, ka daļēju līdzatbildību par karadarbību Ukrainā nes arī Krievijas iedzīvotāji, jo tie neprotestē pret karu. Turklāt 22 procentu aptaujāto vērtējumā nav sagaidāms, ka Krievijas iedzīvotāji sāks pretoties karadarbībai.
57 procenti aptaujāto uzskata, ka ir būtiski, lai Krievija zaudē karā Ukrainā, un 26 procenti to uzskata kā nepieciešamību.
Vairums somu arī uzskata, ka Krievijā ir jānotiek režīma maiņai – 51 procents aptaujāto to uzskata kā būtisku, bet kā nepieciešamību to vērtē 27 procenti aptaujāto.
Neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu iznākuma ir skaidrs, ka nākamais Somijas prezidents turpinās īstenot politiku, kas ir vērsta uz Somijas nacionālās drošības īstenošanu, un Maskavas neparedzamās politikas dēļ pilnīgi noteikti nav sagaidāmas izmaiņas attieksmē pret Krieviju. Neapšaubāmi ietekme ir arī Somijas vēsturiskajai pieredzei ar lielo austrumu kaimiņu – tas arī pamato Somijas politiķu un sabiedrības plašo atbalstu Ukrainai.
