Pirmdien abas valstis parakstīja aizsardzības sadarbības vienošanos, kas cita starpā ASV karavīriem nodrošinās plašu piekļuvi Somijas robežai ar Krieviju.
"Šodien mēs vēl vairāk stiprinām savas drošības saites, parakstot aizsardzības sadarbības līgumu. Kad tas stāsies spēkā, mūsu militārpersonas varēs sadarboties vēl efektīvāk. Mūsu karavīriem būs vairāk iespēju kopīgi trenēties, un mēs stiprināsim NATO savietojamību," pirmdien, parakstot vēsturisko aizsardzības sadarbības līgumu, sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Viņš arī norādīja, ka Somija labāk nekā jebkurš cits saprot, kas likts uz spēles Ukrainā. Vienlaikus Somijas aizsardzības ministrs norādīja, ka negaida, ka ASV parūpēsies par Somijas drošību.
Parakstītais līgums arī formalizē ciešākas Somijas saites ar ASV, toskait kopīgu spēku apmācību un savietojamību. Līdzīgs divpusējs līgums ar ASV jau ir vairākām citām NATO valstīm, arī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
"Kā NATO sabiedrotā Somija nodrošinās uzticamu valsts aizsardzību, kas padarīs NATO stiprāku. Vēlos uzsvērt mūsu stingro apņemšanos attiecībā uz aliansi un tās drošību kopumā," teica Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena.
Somijai ir Eiropas Savienībā (ES) garākā robeža ar Krieviju, un Maskava pēdējo mēnešu laikā atsākusi pret kaimiņvalsti izmantot nelegālo migrāciju kā hibrīdkara instrumentu.
Tagad, kaut abu valstu robeža slēgta, tai ar parakstīto līgumu tiks nodrošināta plaša ASV spēku piekļuve. Kā raidījumam "Pasaules panorāma" norādīja Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Mati Pesu, vienošanās nozīmē drošības garantijas.
"No Somijas un, iespējams, arī Latvijas perspektīvas, ASV ir galvenais drošības garants saviem sabiedrotajiem. Tas ir pārliecinoši spēcīgākais sabiedrotais, un, ja runājam par NATO, sadarbībai ar ASV ir vislielākā atturēšanas spēju vērtība," vērtēja Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Mati Pesu.
Sarunas par šādu vienošanos sākās šogad, bet Somijas Ārlietu ministrija šādu nodomu pauda jau pagājušā gada septembrī.
Tātad – pirms Helsinki iestājās NATO un pirms saasinajās situācija uz robežas ar Krieviju. Pie līdzīgas vienošanās ar ASV patlaban strādā arī Zviedrija.
"Tādas vienošanās kā Somijas vai Zviedrijas aizsardzības sadarbības līgumi ir nākotnes politikas pamats. Mēs vēl nezinām, kādas ir ASV ieceres. Iespējams, ka tā prioritāti piešķirs karaspēka rotācijai un ASV spēki Ziemeļeiropā paliks diezgan ierobežoti. Taču ir svarīgi, lai būtu ieviesti pasākumi, ja kādu dienu notiek eskalācija un nepieciešams ASV atbalsts," sacīja Pesu.
Pētnieks gan norādīja – ASV rīkojas apdomīgi, reģionā izvietojot savus spēkus.
"Baidena administrācija ir pievērsusi īpašu uzmanību eskalācijas pārvaldībai. Tāpēc negaidām nekādus provokatīvus soļus no amerikāņiem," viņš teica. "Netika piešķirta piekļuve dažām bāzēm, kas atrodas vistuvāk Krievijas robežai. Es domāju, ka tas bija apzināts signāls no Somijas valdības un arī no ASV puses – ka mēs nevienu neprovocējam un ka mūsu veidotā pozīcija ir stingri aizsargājoša. Krievu militāristi droši vien to zina, bet politisku apsvērumu dēļ ir svarīgi, lai Kremlis celtu paniku un teiktu, ka ASV ir sliktais spēlētājs, provokators, nevis viņi."
Agresorvalsts Krievija atbildi parādā nav palikusi un izsaukusi Somijas vēstnieku Maskavā. Tāpat Maskava paziņojusi, ka veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai pretotos Somijas un tās NATO sabiedroto agresīvajiem lēmumiem.
Vladimira Putina dusmas jau izsauca Somijas pievienošanās NATO šā gada pavasarī.
Vēl pirms pāris dienām Putins apsūdzēja NATO, ka tā Somiju ievilkusi blokā. Tāpat diktators paziņoja par jauna militārā apgabala izveidi netālu no Somijas robežas.
"Es domāju, ka konteksts šeit ir galvenais. Viņš nepateica neko pārāk dramatisku. Bet, protams, tas ir problemātiski, ka viņš izceļ tādu valsti kā Somija. Aizsardzības iestādes un aizsardzības ministrs Šoigu jau bija paziņojis, ka Krievija veiks vairākas reformas savā reģionālās aizsardzības stājā, un tagad to skaļi pateicis arī neapšaubāmais valsts vadītājs," vērtēja pētnieks.
NATO sabiedroto spēku klātbūtne alianses austrumu flangā šobrīd ir īpaši svarīga. Izdevums "Politico" šonedēļ citēja Beļģijas armijas komandiera Mišela Hofmana brīdinājumu, ka Kremļa nākamie mērķi pēc Ukrainas varētu būt Moldova un Baltijas valstis.
Hofmans pauda, ka Krievija jau ir parādījusi, ka tai ir vēlme uzbrukt kaimiņam, un aicināja Eiropu būt gatavai, kā arī demonstrēt, ka tā var sevi aizstāvēt.
