Amerikāņu domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi jaunākajā ziņojumā norādījuši, ka frontē pašlaik vissmagākās cīņas norisinās Bahmutas pilsētas dienvidu un rietumu daļās. Pēdējo trīs dienu laikā Krievijas privātā algotņu grupējuma "Wagner" vienības ir pavirzījušās tālāk pa dzelzceļu, kas šķērso Bahmutu no ziemeļiem uz dienvidiem. Ukrainas karaspēka vienības joprojām kontrolējot pilsētas rietumu daļu.
"Kara izpētes institūta" analītiķi arī raksta, ka ukraiņu vienības ir veikušas pretuzbrukumu uz ziemeļrietumiem no Bahmutai piegulošā Hromovas ciema, lai atstumtu krievus no autoceļa Čašivjara–Bahmuta, pa kuru tiek apgādāts Bahmutas garnizons.
Neveiksmīgi bijuši arī Krievijas vienību uzbrukumi apdzīvotām vietām Avdijivkas un Marjinkas virzienos. Tomēr pretinieks nedaudz mainījis uzbrukumu taktiku un triecieniem izmanto lielākas aviācijas vienības, kā arī kombinē dažādu veidu dronus. Palielinās arī artilērijas apšaužu intensitāte, un divās dienās šie ieroči pielietoti apmēram 500 reizes.
Tikmēr Polijas radio, atsaucoties uz kādu militārpersonu, ziņoja, ka Ukraina būtiski palielinājusi militārās aktivitātes Hersonas apgabalā. Pulkvedis kā priekšlaicīgu nodēvēja ziņu par desantu Dņepras kreisajā krastā, taču notiekot intensīvi artilērijas uzbrukumi.
Lielbritānija ir nosūtījusi Ukrainai vairākus tūkstošus lādiņu, kas ir paredzēti tankiem "Challenger 2". To skaitā ir arī lādiņi, kas satur tā dēvēto noplicināto urānu. Krievija uz to ir reaģējusi, paziņojot, ka "Lielbritānija nevarēs izvairīties no atbildības par sekām, ko izraisīs noplicinātā urāna munīcijas izmantošana Ukrainā".
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ir paziņojis, ka NATO iekšienē pašlaik pietrūkst politiskās gribas, lai pieņemtu lēmumu par Ukrainas uzņemšanu aliansē.
Kuleba intervijā telekanālam CNN norādīja uz Somijas piemēru. Ministrs sacīja, ka vēl pirms gada retais varēja iedomāties, ka Somija kļūs par NATO dalībvalsti, bet salīdzinoši īsā laikā Somija kļuva par alianses 31. locekli. Kuleba arī sacīja, ka Ukrainas iestāšanās NATO neapturētu karu, taču tas palīdzētu novērst karus eiroatlantiskajā reģionā nākotnē.
Polija ir saņēmusi Eiropas Komisijas atļauju uz laiku aizliegt Ukrainā ražotas saulespuķu eļļas importu. Par to vakar vakarā ir paziņojis Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss. Joprojām būs atļauts Ukrainā ražotas saulespuķu eļļas tranzīts uz citām Eiropas valstīm. Līdz ar to saulespuķu eļļa ir pievienojusies Ukrainā ražotajiem kviešiem, kukurūzai, rapšu sēklām un saulespuķu sēklām, kuru importa aizliegumu Polija jau bija ieviesusi.
Teluss arī informēja, ka Varšava turpina sarunas ar Briseli par to, lai Polijai ļautu uz laiku aizliegt ievest arī citus Ukrainas lauksaimniecības produktus, piemēram, miltus, medu, cukuru, saldētus augļus, olas, gaļu, pienu un piena produktus, kā arī ābolu sulu.
Ministrs sacīja, ka Polijas valdība vēlas nodrošināt, lai vietējo zemnieku ienākumi neciestu no lētāku lauksaimniecības produktu pieplūduma no Ukrainas.
KONTEKSTS:
Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
