Taču tas nav vienkārši, jo Moldovas sabiedrība ir sašķelta un valstī darbojas spēcīga Krievijas propaganda.
Kā palīdzēt Moldovai noturēt eiropeisku kursu un apkarot dezinformāciju – tas bija viens no galvenajiem sarunu tematiem, Moldovas parlamenta vadītājam tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).
Moldovas situāciju sarežģī arī fakts, ka tās teritorijā atrodas separātiskā Piedņestra, kurā joprojām ir ap 2000 Krievijas karavīru. Ukrainas kaimiņvalsts Moldova arī nereti parādās Krievijas retorikā kā iespējamais nākamais mērķis.
"Vislabākais veids, kā aizsargāt mūsu drošību, ir palīdzēt ukraiņu draugiem. Es zinu, ka jūs jau tagad darāt daudz, bet turpiniet, lūdzu, jo viņi ir tie, kuri ir kaujas laukā un cīnās gan par savu brīvību, gan par mums. Protams, mums arī pašiem ir plāni palielināt savas aizsardzības spējas un mēs tajās investēsim," teica Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Grosu.
"Mēs esam gatavi palīdzēt ar iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā tāpat kā Ukrainai. Un mēs ceram to izdarīt, kamēr vēl ir Beļģijas prezidentūra ES. Mēs uzsvērām, cik svarīgi ir ieguldīt savā demokrātijā un nežēlot tam līdzekļus, lai gan ierobežotu Krievijas propagandu, gan ierobežotu nepatieso informāciju, priekšā liekot kvalitatīvu saturu," uzsvēra Mieriņa.
Moldovā rudenī būs prezidenta vēlēšanas, kas noteiks, vai amatu saglabās līdzšinējā valsts vadītāja, progresīvā Maija Sandu. Viņa arī plāno tajā pašā dienā sarīkot referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un jau tagad paredzams, ka Krievija nelaidīs garām iespēju iejaukties.
Latvijas atbalstu Moldovas parlamenta vadītājs Grosu saņēma, arī tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš izcēla Moldovas spēju pastāvēt grūtajos apstākļos.
