Divu stundu ilgās preses konferences laikā Ukrainas prezidents lielu uzmanību veltīja jautājumiem, kas ir saistīti ar Ukrainas cīņu pret iebrucēju. Ukrainai ir savs plāns, kā virzīties uz priekšu šajā cīņā. Par tā detaļām gan prezidents nerunāja, bet atzīmēja būtisko sabiedroto lomu, piegādājot ieročus Ukrainai. Šobrīd to kritiski trūkst; jau mēnešiem ilgi Ukraina cīnās ar nopietnu munīcijas trūkumu, un tam ir redzamas sekas arī kaujas laukā.

Jautājums par ASV palīdzību Ukrainai 60 miljardu ASV dolāru apmērā jau mēnešiem karājas gaisā ASV iekšpolitisko nesaskaņu dēļ. Šī finansējuma nepiešķiršana varētu būtiski ietekmēt Ukrainas spēju cīnīties pretī Krievijai. "Mēs vienkārši būsim vājāki kaujas laukā, un te es jums nevaru pateikt, kāds būs rezultāts", sacīja Zelenskis.

Viņš atgādināja, ka ASV solītie 60 miljardi bija paredzēti konkrētām ieroču paketēm – konkrētu ASV ražotu ieroču iegādei, nevis vienkārši finansiālajai palīdzībai Ukrainai.

Ukrainai nav kaut kādi citi rezerves varianti, ar ko stāties pretī Krievijai, ja ASV tomēr savu atbalstu nesniegs.

"Mums ir tādi ieroči, kādi ir, mēs meklēsim citas iespējas iepirkt ieročus, aizņemties papildu naudu, izdarīt spiedienu uz partneriem, spēcīgi prasīt," sacīja Zelenskis, gan atzīstot, ka alternatīvas nav spožas. Jo, piemēram, pusotrs miljards no šiem 60 miljardiem ASV palīdzības pakā bija paredzēts "Patriot" gaisa aizsardzības sistēmu iegādei. Bez ASV atbalsta Ukraina nekur citur tādas nevarētu iegādāties un tādējādi stiprināt savu pretgaisa aizsardzību, kas ir kritiski svarīgi, ņemot vērā, ka Krievija turpina savus uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

Vienlaikus Ukraina vēl nav zaudējusi cerības uz pozitīvu ASV lēmumu un arī kopumā par šī kara rezultātu.

"Vai Ukraina zaudēs šajā karā? Es esmu pārliecināts, ka nē. Vissmagāk bija 24. februārī pirms diviem gadiem.

Mums nav alternatīvas – neuzvarēt. Mums nav iespējas zaudēt, jo – ko nozīmē Ukrainai zaudēt... zaudējam, un mūsu vairs nebūs. Tāpēc mums pilnīgi noteikti neder šāds fināls. (..)

Vai Ukraina zaudēs, vai mums būs ļoti, ļoti sarežģīti un vai būs liels upuru skaits, ir atkarīgs no jums, no partneriem, no Rietumu pasaules. Ja mēs būsim stipri ar ieročiem – tādiem vai citādiem – tad mēs nezaudēsim šo karu. Mēs uzvarēsim," sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents tika izvaicāts ne tikai par ASV atbalsta iespējamu nepienākšanu, bet arī par Vācijas atbalstu – konkrēti,  cik svarīgas Ukrainai ir vācu tālās darbības raķetes "Taurus", kuras vācieši joprojām nav iedevuši Ukrainai. Zelenskis atzina, ka arī tās Ukrainai ir ļoti svarīgas. 

Prezidents Zelenskis godīgi raksturoja esošo situāciju un  perspektīvas, kas neizskatās spožas gadījumā, ja ASV, kas ir liels ieroču ražotājs, ja viņu solītais atbalsts tomēr nebūs, bet vienlaikus viņš nezaudē optimismu. Krievijas pilna apmēra iebrukuma pašā sākumā situācija bija vēl smagāka un ukraiņi to izdzīvoja. Izdzīvoja ne vien trīs pirmās dienas, bet nu jau cīnās trešo gadu.

Prezidents pat jokoja – uz jautājumu, vai paceltu telefonu, ja Putins zvanītu, atbildēja, ka Putinam taču nav mobilā telefona, bet ar telegrāfu viņš neprot rīkoties.

Tāpat Zelenskis atzīmēja, ka Putins nevēlas izbeigt šo karu un retoriski vaicāja – vai var runāt ar kurlu cilvēku vai cilvēku, kas nogalina savus oponentus?

Vakar visas dienas garumā notika arī forums "Ukraina. 2024. gads", kurā pulcējās augsta līmeņa Ukrainas politiskās un militārās vadības amatpersonas un tika runāts gan par visiem tiem izaicinājumiem, ar ko Ukraina šodien sastopas pilna apmēra kara laikā. Atziņu ir ļoti daudz un dažādas. Militārajā jomā – Ukraina koncentrējas savas militārās rūpniecības attīstīšanā, dronu ražošanā, savas kapacitātes stiprināšanā. Ukraiņi arī uzskata, ka viņu iegūtās zināšanas un pieredze varētu būt par pamatu jaunas pasaules drošības arhitektūras izveidi.

"Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu ir karš, kurā daudz kas notiek pirmo reizi. Tas ir karš, kurā pirmo reizi ir tik daudz raķešu palaistas pret mierīgām pilsētām. Kopš pilna apmēra iebrukuma Krievija palaidusi uz Ukrainu vairāk nekā 8000 raķetes. Un tas ir karš, kurā pirmo reizi ir notriekti tie paši "Kinžal" [raķetes]. Slava Ukrainas karavīriem! Tas ir karš, kurā pirmo reizi spēcīgo ienaidnieka floti iznīcina ar droniem. Kopumā tas ir pirmais dronu karš, un mēs mācāmies un adaptējamies atbilstoši realitātei, tāpēc veidojam  bezpilota lidaparātu spēkus," skaidroja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustams Umerovs.

Viņš arī vakar atkārtoti publiski apliecināja, ka turpināsies sīva cīņa ar korupciju, kas Ukrainā tiek uzskatīta par otru lielāko problēmu tūlīt aiz  kara.

"Korupcija kara laikā man nozīmē ko sliktāku par terorismu. Nebūs nekādas sarunas ar tiem, kas apzog mūsu karavīrus un mūsu sabiedrību.

Darbs notiek, un saistībā ar šo turpmāk būs informācija," piebilda aizsardzības ministrs.

Arī Ukrainas premjers Denis Šmihaļs runāja par izaicinājumiem, ar kuriem Ukraina sastopas kara laikā – gan Ukrainas ekonomikas atdzīvināšanu un finansējumu, ar ko finansēt armijas un aizsardzības budžetu, gan strādājot pie tā, lai nosargātu enerģētikas infrastruktūru, kurai Krievija mērķtiecīgi uzbrūk. Un šoziem tas Ukrainai ir izdevies ļoti labi, salīdzinot ar pilna apmēra iebrukuma pirmo gadu. Liela uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai šajā kara laikā palīdzētu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.

"Šo divu gadu laikā Ukrainas valdība nav nevienu reizi aizkavējusi ne pensijas, ne citu sociālo palīdzību un izmaksas. Mēs plānojam jau trešo pensiju indeksāciju, palielināsim algas skolotājiem un palielināsim subsīdijas. Palīdzam ukraiņiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs," sacīja Ukrainas premjers.

Tāpat, neskatoties uz pilna apmēra karu, Ukraina sāk arvien aktīvāk pievērsties Krievijas nodarīto postījumu novēršanai.

"Mēs jau esam atjaunojuši 23 tūkstošus daudzstāvu ēkas un privātās mājas, gandrīz 900 medicīnas un vairāk nekā 600 mācību iestādes, 9200 kritiskās infrastruktūras objektus. Mēs esam izveidojuši koalīciju Ukrainas atjaunošanai un esam pārliecinājuši partnerus sākt ātru atjaunošanu," sacīja Šmihaļs.

Lai sekmīgi varētu turpināties Krievijas postījumu novēršana, Ukrainai ļoti svarīgi ir, lai rietumvalstis beidzot pieņem lēmumu par iesaldēto Krievijas valsts aktīvu konfiscēšanu un nodošanu Ukrainai. Tie ir 300 miljardi eiro, kas būtu būtisks atspaids Ukrainai šobrīd jau tā ļoti smagos apstākļos.