No 71 klātesošā senatora par konvencijas ratifikāciju balsoja tikai 34. Lai konvencijas ratifikāciju atbalstītu, pietrūka divu balsu.
Pēc šī balsojuma apakšnams, visticamāk, šo jautājumu neizskatīs, un Čehija būs to valstu vidū, kas konvenciju ir parakstījušas, bet nav ratificējušas.
Čehija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016. gadā.
Trešdienas balsojums Senātā atspoguļo viedokļu atšķirības konservatīvo un liberālo likumdevēju starpā.
Konservatīvie apgalvo, ka dokuments met izaicinājumu tradicionālajām vīrieša un sievietes lomām sabiedrībā un ka pēc ratifikācijas citās valstīs vardarbība pret sievietēm nav mazinājusies.
Arī vairākas baznīcas iebilda pret ratifikāciju.
Konvencija tika noraidīta par spīti prezidenta Petra Pavela pēdējā brīža aicinājumam. Prezidents sacīja, ka Čehijai konvenciju būtu vajadzējis parakstīt jau agrāk un ka tagad nav iemeslu kavēties.
Kaimiņvalsts Slovākija konvenciju noraidīja 2020. gadā, bet Bulgārija – vēl divus gadus agrāk.
Stambulas konvenciju līdz šim nav ratificējušas deviņas valstis – Armēnija, Azerbaidžāna, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva un Slovākija. Un, lai arī Turcija kļuva par pirmo valsti, kas ratificēja konvenciju, kurai pēcāk no 2013. līdz 2023. gadam sekoja 37 citas valstis un Eiropas Savienība, tā arī kļuva par pirmo un vienīgo valsti, kas no tās 2021. gadā izstājās.
Latvijā Stambulas konvencija Saeimā tika ratificēta pērnā gada 30. novembrī jeb septiņus ar pusi gadus pēc tās parakstīšanas.
