Pēc vairākas dienas ilgušām debatēm par likumprojektu no 120 Kneseta deputātiem balsoja 64, tas ir, visi valdošās koalīcijas pārstāvji.
Opozīcija balsojumu boikotēja.
Protestētāji bažījas, ka Augstākās tiesas lomas mazināšana ar laiku varētu pavērt ceļu diktatūras izveidošanai. Turklāt tā ir tikai pirmā no vairākām iecerētajām reformām, jo valdība vēlas palielināt savu lomu arī tiesnešu atlasē.
Apstiprinātais likumprojekts ir plašākas reformu paketes sastāvdaļa, un reformu pretinieki apgalvo, ka tās apdraudot Izraēlas demokrātiju.
Valdības iecerētās reformas izsaukušas plašus protestus, kas jau mēnešiem ilgi piesaista pasaules uzmanību, bet svētdien Telavivas ielās izgāja arī liels skaits demonstrantu, kas pauda atbalstu likumprojektam.
Likumprojekts paredz, ka Augstākā tiesa vairs nevarēs atzīt valdības lēmumus par "nesaprātīgiem", un kritiķi bažījas, ka tas varētu veicināt korupciju un patvaļīgu iecelšanu augstos amatos.
Savukārt valdība norāda, ka tiesneši šobrīd pārmērīgi iejaucas politisku lēmumu pieņemšanā, tādējādi graujot līdzsvaru starp dažādajiem varas atzariem.
Viens no galvenajiem reformas virzītājiem, Izraēlas tieslietu ministrs Jarivs Levins pēc balsojuma sacīja, ka no reformas nebūtu jābaidās.
"Tas noteikti ir neparasts mirklis. Mēs esam spēruši pirmo soli vēsturiskajā procesā, lai labotu tieslietu sistēmu un atjaunotu pilnvaras, kas daudzu gadu laikā tika atņemtas valdībai un parlamentam."
KONTEKSTS:
Izraēlā regulāri notiek masu protesti, kopš premjerministra Benjamina Netanjahu valdība janvārī paziņoja par plāniem reformēt valsts tiesu sistēmu.
Izraēlas valdība uzstāj, ka Augstākā tiesa pārlieku iejaucas politiskajos lēmumos, un rosina ar likumu ļaut parlamentam tiesas lēmumus atcelt ar vienkāršu balsu vairākumu. Reforma arī paredz valdībai lielāku varu pār tiesnešu iecelšanu, palielinot valdības ietekmi pār komisiju, kas izraugās tiesnešus.
Kritiķi norādījuši, ka reforma apdraud varas dalīšanu.
