62 gadus vecais Prigožins gan vairāk gribētu līdzināties boļševiku vadonim Ļeņinam, kuram 1917. gadā ar nelielu kaujinieku grupu izdevās gāzt valdošo režīmu un pārņemt savā kontrolē karā novājināto lielvalsti.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins apņēmies nepieļaut 1917. gada notikumu atkārtošanos un paziņojis, ka varasiestādes bargi izrēķināsies ar bruņotā dumpja rīkotājiem.
Bijušais "zeks", kurš runā tautai saprotamā valodā
Prigožins ilgu laiku bija Putina sabiedrotais; pateicoties sakariem ar Kremļa saimnieku, viņš ticis pie lielas ietekmes un bagātības. Prigožina firmas bieži uzvarēja konkursos par Krievijas skolēnu un armijas ēdināšanu, bet vēlāk viņš nolēma izmēģināt veiksmi arī citās "biznesa" nozarēs: dezinformācijas izplatīšanā un savas privātās algotņu armijas veidošanā.
Prigožina vadītais algotņu grupējums "Vagner" pildījis būtisku lomu Putina sāktajā karā pret Ukrainu; tas mēnešiem ilgi cīnījās par Doneckas apgabala pilsētas Bahmutas ieņemšanu, ciešot lielus zaudējumus.
Liela daļa kritušo okupantu bija Krievijas cietumos savervētie ieslodzītie, kuriem Prigožins piedāvāja vilinošu darījumu: pievienoties "Vagner" un pēc pusgadu ilgas karošanas Ukrainā saņemt pilnīgu amnestiju, ja vien izdosies palikt dzīvam.
Prigožins pats ir cēlies no cietumnieku jeb "zeku" aprindām, ko atspoguļo arī viņa vizuālais tēls un lamuvārdiem pārpilnā leksika. Taču šāds tēls Krievijā daudziem šķiet pievilcīgs, un Prigožina popularitāte kopš iebrukuma Ukrainā ir tikai augusi.
Putinam pietuvināts biznesmenis
Līdzīgi kā daudzi no Putina vadītā grupējuma, kas sagrābis varu Krievijā, arī Prigožins ir cēlies no Putina dzimtās pilsētas Sanktpēterburgas (bijušās Ļeņingradas).
Pirmoreiz viņš nonāca konfliktā ar likumu 18 gadu vecumā, kad saņēma nosacītu cietumsodu par zādzību, bet pēc pāris gadiem viņam piesprieda jau reālu cietumsodu par laupīšanu.
Prigožins nosēdēja deviņus gadus un iznāca brīvībā 1990. gadā, kas Padomju Savienībā bija lielu pārmaiņu laiks. Prigožins kopā ar māti izveidoja uzņēmumu, kas tirgoja hotdogus, un bizness izrādījās ļoti sekmīgs. Pamazām viņš paplašināja savu biznesu, un 90. gadu vidū viņam piederēja jau vairāki grezni restorāni.
Viens no tiem darbojās kuģītī, kas vakariņu laikā braukāja pa Ņevas upi. Šis restorāns ļoti iepatikās Putinam, kurš tolaik bija Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka vietnieks un bieži izmantoja iespēju šādā veidā izrādīt pilsētu ārvalstu viesiem.
Putins vēlāk pārcēlās uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu un 2000. gadā tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Tas nāca par labu arī Prigožina biznesam, kura firmas sāka uzvarēt dažādos konkursos par Krievijas armijas un skolēnu ēdināšanu. Tādēļ viņu iesauca par "Putina pavāru".
Kremlim noderīgs grupējums
Laika gaitā Prigožins nolēma piedāvāt Kremlim arī cita veida pakalpojumus. Viņš izveidoja tā sauktās "troļļu fermas", kuru darbinieki par maksu rakstīja Kremli slavinošus komentārus internetā un sociālo tīklu vidē. Šīs "troļļu fermas" izvērsa darbību ne tikai Krievijā; piemēram, tās mēģināja ietekmēt arī ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu par labu Donaldam Trampam.
Prigožins iesaistījās arī privātās algotņu armijas "Vagner" veidošanā. Šis grupējums parādījās 2014. gadā, kad Kremlim vajadzēja bruņotus vīrus, kas palīdzētu īstenot Krimas aneksiju un atbalstītu separātistu vienības Austrumukrainā.
Maskava sākotnēji noliedza jebkādu saistību ar šādiem grupējumiem, tādēļ "Vagner" neskaidrais statuss bija ļoti izdevīgs, lai Krievija varētu īstenot savus mērķus.
"Vagner" pirmais komandieris bija Krievijas specdienestu virsnieks Dmitrijs Utkins ar iesauku "Vāgners", kurš kādu laiku strādājis par Prigožina drošības dienesta vadītāju. Šo segvārdu viņš aizņēmies no vācu komponista Riharda Vāgnera, kura daiļradi bija sevišķi iecienījis nacistu vadonis Ādolfs Hitlers.
"Vagner" algotņi piedalījās operācijās ne tikai Ukrainā, bet arī citviet pasaulē, kur bija pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem. Piemēram, viņi atbalstīja Sīrijas diktatora Bašara el Asada režīmu, kā arī iesaistījās cīņās dažādās Āfrikas valstīs.
Konflikts ar Šoigu un armijas vadību
2022. gadā, kad Kremļa saimnieks Putins sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, "Vagner" pakalpojumi Kremlim atkal izrādījās ļoti noderīgi. Putins sākumā gan gribēja iztikt tikai ar regulārās armijas spēkiem un dažu dienu laikā ieņemt Kijivu, taču pēc šī plāna izgāšanās bija spiests meklēt papildspēkus. "Vagner" grupējums ar savu neskaidro statusu šādām operācijām izrādījās ļoti noderīgs.
"Vagner" kaujinieki mēnešiem ilgi centās ieņemt Ukrainas pilsētu Bahmutu; pats Prigožins atzina, ka šajās cīņās zaudējis ap 10 000 savervēto cietumnieku.
Par savu kaujinieku neveiksmēm Prigožins vainoja Krievijas armijas vadību un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kas neesot piegādājuši "Vagner" pietiekami daudz munīcijas un citu resursu.
Skaidrs, ka šāds publisks konfikts ar Putina līdzgaitniekiem nebūtu iespējams, ja Prigožinam nebūtu spēcīgas aizmugures Kremlī un Krievijas specdienestu aprindās.
Uzdrošinājies mest izaicinājumu pašam Putinam
Taču pēdējā laikā Prigožina ambīcijas kļuva arvien lielākas, līdz viņš uzdrošinājies mest izaicinājumu pašam Putinam.
Prigožins apgalvo, ka viņa rīcībā ir 25 000 kaujinieku, kas ir neliela saujiņa uz miljoniem lielās Krievijas armijas un dažādu drošības dienestu fona.
Taču viņš lolo cerības, ka līdzīgi kā 1991. gada augustā, kad Krievijas armija atteicās izpildīt pučistu pavēles un daudzi pārgāja Borisa Jeļcina pusē, arī šoreiz krievu karavīriem un drošībniekiem nebūs motivācijas aizstāvēt "bunkura vectētiņu" Putinu.
Pirms vairāk nekā 100 gadiem cara galmam pietuvināto Grigoriju Rasputinu piemeklēja bēdīgs liktenis, jo Pirmā pasaules kara laikā vēl pirms Februāra revolūcijas un boļševiku apvērsuma viņu novāca krievu augstmaņu grupa.
Tas ievadīja kārtējos juku laikus Krievijas vēsturē, kas beidzās ar zaudējumu karā un Krievijas impērijas sabrukumu. Ukrainai un arī Latvijai ir cerība, ka Prigožina izgaismotais tagadējā Krievijas režīma vājums varētu noslēgties ar līdzīgu sakāvi.
