Šodien publiskotajā starptautiskajā Hibrīddraudu pētniecības centra ekspertu veiktajā pētījumā, kā viens no panākumiem Ukrainas cīņā pret Krievijas dezinformāciju tiek minēta sabiedrības iesaiste, kas aktīvi darbojas jau no 2013. gada jeb Eiromaidana notikumiem Ukrainā. 

Situācijas uzmanīšana ilgākā laika posmā

"Rietumvalstīm ir jāuzmana situācija un tā ir jāuztver nopietni. Redzam, ka pašlaik valstis, kas atrodas tālāk no robežas ar Krieviju, izturas ar mazāku nopietnību pret šiem draudiem," intervijā Latvijas Televīzijai norādīja viens no pētījuma autoriem Jakubs Kalenskis. 

Eksperts arī norāda uz to, ka tieši šī situācijas uzmanīšana ne tikai pirms 24. februāra, bet visu laiku 10 gadu laikā kopš Krimas aneksijas ļāva sagatavoties tam informācijas haosam, kas sekoja pirmajās stundās pēc iebrukuma Ukrainā. 

"Mēs visi atceramies jau slaveno Volodimira Zelenska un viņa administrācijas video no Kijivas, kur viņi apliecināja, ka nav aizbēguši no valsts, kā uz to norādīja Krievija, bet atrodas Ukrainā. Otrs brīdis, kad tieši Ukrainas prezidents tiešā mērā atspēkoja Kremļa propagandu, bija video no viņa kabineta, kur sākumā tika parādīta Kijiva. Toreiz Kremlis centās pārliecināt cilvēkus, ka Zelenskis atrodas ASV un viss ir iestudēts,"

sacīja otrs pētījuma autors Romāns Osadčuks.

Eksperti arī norāda, ka Ukrainas pieredze, kas uzkrāta gadu laikā, ļoti noder arī pašlaik, kad vairākas dezinformācijas kampaņas sāk atkārtoties. 

Runājot par informatīvās telpas monitorēšanu, pētījums nonāk pie secinājuma, ka viens no galvenajiem aspektiem, lai spētu atbilstoši un operatīvi reaģēt, ir iesaistīto personu skaits.

Svarīgi uzticēties sabiedrībai, lai atspēkotu Kremļa vēstījumus

Pētījuma komanda savu izpēti balstīja uz intervijām, kur lielākā daļa notika Ukrainā un vairāki intervējamie ir norādījuši, ka tieši sabiedrības iesaiste turpina spēlēt nozīmīgu lomu Krievijas izplatīto melu atspēkošanā.

"Vairāki mūsu uzrunātie cilvēki gan no nevalstiskā, gan valsts sektora norādīja, ka vitāli svarīga ir katra civiliedzīvotāja iesaiste. Un tas ir tikai loģiski, jo šie cilvēki, cilvēku grupa, savu fokusu var mainīt daudzas reizes ātrāk, nekā to dara valsts organizācijas, kurām teju katrs solis ir jāizdiskutē un jāsaskaņo. Nevalstiskās organizācijas ir daudz fleksiblākas," sacīja Osadčuks. 

Eksperti pētījumā īpaši uzsver iedzīvotāju izdomu, kā stāstīt patiesību un apgāzt Kremļa naratīvus, piemēram, grupa jauniešu izmantoja populāro spēli "World of Tanks", lai uzskatāmi parādītu Krievijas zaudējumu apmērus. Līdzīgas kampaņas tika veiktas arī citos sociālajos tīklos. "Viņi [Krievija] negaidīja, ka mēs spēsim pārņemt visu informatīvo telpu tik ātri un parādīsim patiesību pasaulei, kuru redzēja arī Krievijas sabiedrība," intervijā pētniekiem norādīja Ukrainas armijas pārstāvis Tarass Dzjuba. 

Vēl viens aspekts, kas tiek uzsvērts, ir informācijas atkārtošana, lai cilvēki to labāk uztvertu. "Nevaram vienu reizi parādīt sarakstu ar propagandas kanāliem un cerēt, ka sabiedrība tos atcerēsies. Tev šī informācija ir jāatkārto vairākas reizes," intervijā norāda drošības ziņu žurnāliste Marija Avdejeva. 

Sabiedrības un valsts struktūru sadarbība pārsvarā ir ļoti neformāla un fleksibla, kas ļauj fokusēties uz specifisku problēmu un tās risinājumu. Tas strādā labāk nekā jebkāda formāla sadarbības struktūra, kas būtu vērsta vertikāli, nevis horizontāli, kā ir līdz šim.

Humors kā vēl viens rīks cīņā pret agresoru

Nav noslēpums, ka sabiedrība labprātāk un vieglāk uztver pozitīvas ziņas nekā nopietnus un sarežģītus vēstījumus. Humoru kā vienu no Ukrainas panākumu atslēgām uzsver ne tikai pētnieki, bet arī pētījuma dalībnieki. Humora aspekts cīņā pret Kremļa propagandu ne tikai sasniedz auditorijas, kam šis saturs ir paredzēts, bet arī citas. Tāpat tas grauj pretinieka morāli, jo tas tiek padarīts par apsmieklu. Ārlietu ministra Dmitro Kulebas padomnieks Goša Tihijs sarunā ar pētniekiem norāda: "Humors un satīra ir spēcīgs ierocis cīņā ar Kremļa izplatīto retoriku, un tas palīdz mums izplatīt ziņas plašākā sabiedrībā. Mēs varam izplatīt ārlietu ministrijas preses relīzi un cerēt, ka tā sasniegs tos, kam tā paredzēta, bet redzam, ka pārdomāta, smieklīga bilde šo vēstījumu aiznes daudz tālāk."

Vienlaikus ar apziņošanu, humors un satīra palīdz celt Ukrainas sabiedrības pašapziņu, jo cilvēki var pasmieties par savu ienaidnieku, un viņi kļūst noturīgāki pret informāciju, kas nāk no Krievijas. 

Viens no piemēriem, kā publiskajā telpā darbojas šī satīra un humors, ir oficiālais Ukrainas konts vietnē "X", kura publicētais saturs ir sasniedzis vairāku lielu pasaules mediju virsrakstus. Un tas nav tikai pašlaik, kad Ukraina atrodas kara apstākļos, tā tas bija arī laikā, kad Ukrainas prezidenta pienākumus pildīja Petro Porošenko. 

Kremļa kontrolētie mediji kalpo par dezinformācijas ruporu

Runājot par Kremļa kontrolētajiem medijiem, abi eksperti ir vienisprātis – tas nav medijs, bet informatīvā kara ierocis. "Ja mēs paskatāmies uz to retoriku, kas izskan no Kremļa medijiem – no "Sputnik", "RIA Novosti" un citiem, tad redzam, ka tās nav ziņas, bet gan kara ierocis. Pasakiet, kurš sevi cienošs žurnālists dosies pie Putina pēc ordeņa par savu darbu? Tas pasaka visu, kas jāzina par Kremļa kontrolētajiem medijiem," sarunā ar LTV norādīja Jakubs Kalenskis. Viņš arī norāda, ka Ukrainas scenārijs ir pierādījis, ka karš informatīvajā telpā var novest pie fiziska kara. 

Aspektu, ka Kremļa mediji radījuši savu burbuli, kurā cenšas ieraut pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, pētījumā akcentē arī datu žurnāliste, LETS DATA pārstāve Ksenija Iļjuka, norādot:

"Tad, kad cilvēki Ukrainas austrumos pieredzēja raķešu triecienus un gaisa uzbrukuma trauksmes, viņi ātri vien saprata, ka Krievijas teiktajam par uzbrukumiem militārajiem objektiem nav nekāda pamata. Piedodiet, ka es tā saku, bet labākais dezinformācijas atspēkojums bija Krievijas spēku šautās raķetes, ko ikviens redzēja pa savu logu."

Līdzīgu vēstījumu, norādot, ka televizors nepasargās no okupantu uzbrukuma, vizītē Rīgā pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tāpat Ukraina uzsver savu masu mediju nozīmi cīņā pret Kremli. Vairāki Ukrainas mediji ir apvienojušies īpašā telemaratona akcijā, kur stāsta par to, kas notiek valstī. "Tajā brīdī, kad Ukrainas mediji parādīja okupantu zvērības Bučā un Irpiņā, tas bija spēcīgs trieciens Kremļa propagandas mašīnai. Tā bija diena, kad viņi par saviem ienaidniekiem ieguva visu Ukrainas un lielu daļu no rietumvalstu sabiedrības," pētniekiem sacīja Ukrainas armijas pārstāvis Tarass Dzjuba. 

Pētnieki arī uzsver, ka, beidzoties karam Ukrainā, informatīvais karš nebeigsies un tam ir jābūt gataviem ne tikai cilvēkiem Ukrainā, Baltijā, bet arī lielā daļā pasaules. "Ļoti bieži no valstīm, kas atrodas tālāk no Krievijas un tās ietekmes zonas, mēs dzirdam, ka viņi neslēdz Kremļa medijus, bažījoties par runas brīvības jautājumu. Es, protams, saprotu šo sašutumu, bet man nepatīk tas tādā aspektā, ka ar to tiek pateikts, ka Ukraina vai Latvija neciena preses brīvību. Kā jau teicu – tie nav mediji, bet gan iestādes, kas kalpo Putinam un no viņa saņem ordeņus," sacīja Kalenskis.

Rietumvalstīm ir jāpanāk Ukraina cīņā ar Krievijas dezinformāciju

Viena no svarīgākajām atziņām, ko pētnieki konstatējuši pētījumā, ir tā, ka rietumvalstīm ir jāsāk darīt tas, ko Ukraina ir darījusi pēdējos gadus – palīdzēt demokrātiskajai pasaulei atpazīt Kremļa naratīvus. 

"Tas ļoti palīdzētu Ukrainai, ja rietumvalstis sāktu cīnīties ar Krievijas propagandu arī savās valstīs. Nav tā, mēs prasām papildspēkus Ukrainā, bet viņiem būtu jāsaprot šo draudu nopietnība. Varētu pat runāt par starptautiskas koalīcijas izveidi šajā jautājumā – tas būtu kā informatīvā Ramšteinas koalīcija,"

pētījumā norāda Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centra vadītājs Ihors Solovejs. Abi pētnieki gan ir skeptiski par šo, jo nekas tāds, visticamāk, nenotiks līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vasarā, un šis attiecīgi būs viņu jautājums, jo jau 2023. gadā Ukrainas pārstāvji vērsās pie Briseles ar šādu jautājumu par starptautiskās koalīcijas izveidi. 

Pētījumā tiek akcentēts arī fakts, ka, iespējams, Kremļa propaganda ir kalpojusi par pamatu, kāpēc vairākas valstis nav pienācīgi ātri reaģējušas uz Ukrainas palīdzības lūgumiem.

"Krievija ir sējusi bailes un izplatījusi melus jau gadiem ilgi. Piemēram, 2008. gadā tai izdevās iebiedēt NATO, lai tā nesāktu sarunas ar Ukrainu un Gruziju. Viņi ir spējuši iebiedēt daudzus cilvēkus un ietekmēt daudzas lietas, bet ceru, ka pašlaik rietumvalstis, redzot Ukrainas cīņu, sapratīs, ka ir jābeidz baidīties no Krievijas,"

pētījumā norādījis Kulebas padomnieks Tihijs.