Па-беларуску ● In English ● Po polsku ● На русском ● Українською
Šogad tiek atzīmēta Eiropas totalitāro režīmu upuru atceres dienas 15. gadadiena. Turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, 23. augusts iegūst īpašu aktualitāti. Atkal vēršas plašumā kara drāma, radot jaunus mūsdienu Krievijas totalitārisma upurus – Bučā, Irpiņā, Borodjankā, Mariupolē. Šodien, dezinformācijas laikmetā, īpaši svarīgi ir stāstīt par Eiropas XX gadsimta vēsturi pēc iespējas caurskatāmi, nepieļaujot melus.
2019. gadā sāktā kampaņas "Atceries. 23. augusts" video sērija ietver īsfilmas, kas vēsta par totalitārisma upuriem, kuru vīrišķība un pretošanās ļaunuma priekšā atstājusi neizdzēšamas pēdas XX gadsimta vēsturē. Videoklipi veltīti cilvēkiem no Polijas, Ukrainas, Rumānijas, Igaunijas, Čehoslovākijas, Lietuvas, Latvijas un Ungārijas, un viņu vidū ir:
- Vladislavs Bartoševskis (1922–2015), poļu sabiedriskais darbinieks, vēsturnieks un politiķis, Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzītais, "Armia Krajowa" karavīrs, kurš komunistu valdīšanas laikā vairākkārt nonāca ieslodzījumā;
- Boriss Romančenko (1926–2022), ukraiņu aktīvists, izdzīvojis holokaustā, Krievijas agresijas pret Ukrainu upuris;
- Doina Korna (1929–2018), rumāņu disidente, kurai 80. gados pietika drosmes publiski iestāties pret komunistiskā diktatora Nikolajes Čaušesku asiņaino valdīšanu;
- Ieva Lase (1916–2002), latviešu tulkotāja un franču valodas pasniedzēja, kas divreiz nokļuva cietumā par disidentisku darbību;
- Jāns Kross (1920–2007), igauņu dzejnieks un rakstnieks, arestēts, kad Igauniju bija okupējusi nacistiskā Vācija, bet vēlāk ieslodzīts NKVD cietumā un nosūtīts uz gulagu;
- Kazimežs Močarskis (1907–1975), poļu žurnālists, rakstnieks, "Armia Krajowa" karavīrs, grāmatas "Sarunas ar bendi" ("Rozmowy z katem") autors;
- Milada Horākova (1901–1950), čehu politiķe, kurai staļinisma periodā Čehoslovākijā tika piespriests nāvessods;
- Juliāna Zarhi, kuras māte bija vāciete un tēvs – Lietuvas ebrejs, pārdzīvojusi abus totalitāros režīmus;
- Mala Cimetbauma, ebrejiete, un Edeks Galiņskis, polis, Osvencimas koncentrācijas nometnes ieslodzītie;
- Pēters Mansfelds, Ungārijas 1956. gada represiju jaunākais upuris.
Starptautiskā kampaņa medijos un vides kampaņa Eiropas galvaspilsētu centros tiks papildināta ar nozīmīti ar uzrakstu "Atceries. 23. augusts". Katru gadu šī simboliskā atceres zīme mudina politiķus, žurnālistus, māksliniekus, sociālos aktīvistus un jauniešus visā Eiropā apspriest Otro pasaules karu un tā sekas. Nozīmītes ir pieejamas muzejos un memoriālos visā Eiropā, kā arī ENRS birojā Varšavā. Nozīmītes nēsāšana un tās fotoattēla ievietošana internetā var kļūt par totalitārisma noziegumu upuru kopīgās piemiņas izpausmi.
Sīkāku informāciju par kampaņu var iegūt šeit.
Visi video pieejami arī ENRS "YouTube" kanālā.
Nozīmītes tiks izplatītas arī muzejos un memoriālajās vietās visā Eiropā, tostarp arī Latvijas Okupācijas muzejā Rīgā (Latviešu strēlnieku laukumā 1), tās var saņemt arī ESPS sekretariātā Varšavā (ul. Zielna 37).
Organizētājs:
Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte"
ENRS finansētāji:
Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija, Vācijas federālās valdības kultūras un mediju komisārs, Slovākijas Kultūras ministrija, Rumānijas Kultūras ministrija
Kampaņu līdzfinansē Eiropas Savienība
Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir pētīt un dokumentēt 20. gadsimta Eiropas vēsturi un Eiropas atceres kultūras, īpašu uzmanību pievēršot diktatūru, karu un pretošanās politiskajai vardarbībai periodiem, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par šiem jautājumiem. Tīkla dalībnieces ir Vācija, Polija, Rumānija un Ungārija, tā konsultatīvajās institūcijās ir Albānijas, Austrijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji.
