Leiboristu partijas balsojumā Velsā viņš uzvarēja ar nepilniem 52% balsu. Leiboristiem ir labas izredzes uzvarēt šogad gaidāmājās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās.
Līdz šim piecus gadus Velsas valdību vadīja Marks Dreikfords, kurš pērn negaidīti paziņoja par atkāpšanos no amata. Getingu par premjeru ievēlēja Velsas Seneda jeb parlamenta deputāti.
Pēc balsojuma uzrunā kolēģiem viņš norādīja, ka vēlas vadīt tādu Velsu, kas "ir vienota, pilna cerību un ambīciju".
Getings - pirmais melnādainais valdības vadītājs Eiropā
Getinga nākšana pie varas nozīmē, ka pirmoreiz Apvienotajā Karalistē visu tās valdību vadītāji vairs nav baltie vīrieši.
Turklāt trīs no četrām Apvienotās Karalistes valdībām vairs nevada arī baltādainie politiķi.
Tā piemēram, Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks ir ar indiešu izcelsmi, bet Skotijas premjerministrs Hamza Jusefs ir dzimis Lielbritānijas pakistāniešu ģimenē, pēc ticības viņš ir musulmanis.
Savukārt Ziemeļīriju kopīgi vada premjerministre Mišela O'Nīla un viņas vietniece – Emma Litla-Pengelija.
To, ka viņš ir kļuvis par pirmo melnādaino valsts vadītāju Eiropā, savā runā uzsvēra arī Getings.
"Tas ir liels lepnums mūsdienu Velsai. Un tā ir arī ļoti liela atbildība, pret kuru es viegli neizturēšos," viņš pavēstīja. Premjers arī piebilda, ka vēlas vadīt tādu valsti, kas spēj novērtēt atšķirīgo un lepoties ar to, kas visu tautu vieno.
Getinga ilgais ceļš uz valsts vadītāja amatu
Getings ir dzimis bijušajā britu kolonijā Zambijā un nāk no samērā vienkāršas ģimenes. Viņa māte galvaspilsētā Lusakā audzēja vistas, bet tēvs ir veterinārārsts no Dienvidvelsas. Ģimene pārcēlās uz Apvienoto Karalisti, kad Getingam bija tikai divi gadi, taču drīz vien, ciešot no rasisma mazajos Velsas lauku ciematos, viņi apmetās uz dzīvi krietni liberālākajā Anglijā.
Jaunais valdības vadītājs ir ieguvis jurista izglītību un lielāko daļu savas dzīves pavadījis, darbojoties politikā. Jau 17 gadu vecumā viņš kļuva par aktīvu Velsas Leiboristu partijas biedru. Tāpat Getings ir bijis arodbiedrību jurists un vēlāk – arī partneris arodbiedrību firmā "Thompsons".
2011. gadā viņš kļuva par pirmo melnādaino ministru kādā no Apvienotās Karalistes decentralizētajām valstīm, un kopš tā laika ieņēmis vairākus amatus Velsas parlamentā, tostarp Covid-19 pandēmijas laikā bijis Velsas veselības ministrs, bet 2021. gadā sāka vadīt Ekonomikas ministriju.
Neskatoties uz multikulturālo vidi, Lielbritānijas sabiedrība aizvien sašķelta
Aptuveni 18% Lielbritānijas iedzīvotāju nav baltādainie, atsaucoties uz jaunākajiem datiem vēstīja ziņu aģentūra AP.
Daudzu izcelsme ir meklējama valstīs, kuras savulaik pārvaldīja Britu impērija - tās ir Indija, Pakistāna un arī Karību jūras reģiiona valstis, piemēram, Jamaika.
Visvairāk dažādu etniskās piederības iedzīvotāju ir Anglijā, kamēr Ziemeļīrijā, Skotijā un Velsā aptuveni 95% iedzīvotāju ir baltādainie.
Velsā ir tikai 1% melnādaino iedzīvotāju, kā arī tikai 1,5% tādu, kas nāk no jauktas etniskās piederības ģimenēm.
Un, lai arī Lielbritānijā arvien biežāk augstus amatus ne tikai valdībā, bet arī citās nozarēs ieņem dažādu etnisko piederību, sabiedrībā aizvien pastāv šķelšanās un arī rasisms.
Getingam un Sunakam ir arī krietni atšķirīgi viedokļi par to, kā runāt par savu izcelsmi un rasi. Piemēram, stājoties amatā, Sunaks neminēja savu britu indiešu etnisko izcelsmi vai hinduistu ticību, iepriekš uzsvēra britu medijs "The Guardian".
Viņš tā rīkojās tāpēc, jo uzskata, ka uzticību Lielbritānijas daudznacionālajai demokrātijai vislabāk apliecina tas, cik maz cilvēki izceļ atšķirīgo.
Taču Sunaka valdību apvijuši dažādi ar rasismu saistīti skandāli un tam sekojošas augstu amatpersonu atstādināšanas no amata.
Pērn Lielbritānijas premjerministrs atlaida iekšlietu ministri Sjūelu Breivermenu pēc tam, kad viņa publicēja rakstu, kritizējot veidu, kā tiek uzraudzīti protesti palestīniešu atbalstam.
Breivermane ir indiešu izcelsmes politiķe, kas dzimusi Apvienotajā Karalistē. Viņas vecāki uz Lielbritāniju pārcēlās aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados no Maurīcijas un Kenijas.
Londonā dzimusī politiķe viedokļrakstā pauda, ka, viņasprāt, multikulturālisms ir izgāzies un Lielbritānija saskaras ar patvēruma meklētāju "iebrukumu".
Savukārt aizvadītajā mēnesī Sunaks atstādināja vēl vienu augsta ranga amatpersonu. Ievērojamais bijušais Lielbritānijas valdošās Konservatīvās partijas priekšsēdētāja vietnieks Lī Andersons tika izslēgts no partijas saistībā ar apsūdzībām islamofobijā.
Viņš bija pavēstījis, ka islāmisti ir "ieguvuši kontroli" pār Londonas mēru Sadiku Hanu, kurš ir "atdevis Lielbritānijas galvaspilsētu saviem biedriem".
Sunaks norādīja, ka šie izteikumi "nav pieņemami", lai gan noliedza, ka tie liecina, ka viņa pārstāvētajā partijā pastāv islamofobija.
Politiķa slavu aizēno premjera kampaņas skandāls
Getinga ceļš uz valdības līdera amatu gan nebija viegls. Lielu ēnu uz politiķi meta viņa premjera kampaņas sponsorēšanas skandāls.
Proti, šī kampaņa saņēmusi ziedojumu 200 tūkstošu britu mārciņu (232 tūkstošu eiro) apmērā no kāda uzņēmuma, kura vadītājs ir divas reizes tiesāts par pārkāpumiem pret vidi.
Taču Getingu ar šo uzņēmēju vieno ne tikai dāsnais ziedojums. 2016. gadā viņš lūdza Velsas dabas resursu pārvaldi mīkstināt ierobežojumus tā paša uzņēmēja vadītajam uzņēmumam. Getings gan ir noliedzis, ka tā būtu lobēšana.
"Pirms astoņiem gadiem es rakstīju pārvaldei kā vēlēšanu apgabala deputāts un tā nav lobēšana – lobēšana, kā mēs zinām, ir sarežģīts vārds," viņš pēcāk taisnojās sarunā ar britu raidsabiedrību BBC.
Getings – leiboristu trumpis parlamenta vēlēšanās
Velsa, kurā dzīvo aptuveni 3 miljoni iedzīvotāju, ir viena no četrām Apvienotās Karalistes daļām - līdzās Anglijai, Skotijai un Ziemeļīrijai.
Apvienotās Karalistes pārvalde ir daļēji decentralizēta. Lielbritānijas valdība Londonā ir atbildīga par aizsardzību, ārlietām un citiem Apvienotās Karalistes mēroga jautājumiem, savukārt Kārdifas, Edinburgas un Belfāstas administrācijas atbild par tādām jomām kā izglītība un veselība.
Un, lai arī Getings norādīja, ka priecājas par iespēju sadarboties ar Apvienotās Karalistes valdību, viņš arī norādīja, ka tuvākajās nedēļās un mēnešos aizvien iestāsies par Velsu un decentralizāciju – tātad, lielāku neatkarību lēmumu pieņemšanā.
Šogad Lielbritānijā notiks parlamenta vēlēšanas, kurās Leiboristu partija cer izbeigt 14 gadus ilgušo Konservatīvās partijas valdīšanu.
Velsā jau ilgāku laiku Seneda vairākumu veido leiboristi, un Getings būs arī ļoti nozīmīgs spēlētājs viņa partijas centienos uzvarēt vēlēšanās.
Getings šonedēļ jau devis svinīgo zvērestu un izziņojis jaunās Velsas valdības sastāvu.
