Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrība pieprasa, lai minimālā alga skolotājiem šogad tiktu paaugstināta līdz 1835 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas valsts budžetam nozīmētu papildu izmaksas vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā.
Tā ir atkāpšanās no sākotnējās prasības minimālo algu palielināt līdz 1950 eiro mēnesī, kam budžetā būtu jāatvēl aptuveni 46 miljoni eiro.
Pedagogu arodbiedrība arī pieprasa nekavējoties uzsākt darba koplīguma slēgšanu uz nākamajiem trim gadiem ar mērķi, ka skolotāju vidējā alga līdz 2027. gadam sasniegtu 120 procentus no valstī vidējās samaksas.
Pirmdien simtiem streikojošo skolotāju un arī viņu audzēkņi piedalījās piketā pie Igaunijas parlamenta ēkas Tallinā, bet rīt līdzīgs mītiņš notiks valsts otras lielākās pilsētas Tartu rātslaukumā. Rīt arī sāksies solidaritātes streiks, kurā varētu iesaistīties vēl gandrīz 9000 pedagogu no vispārizglītojošām skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm un arodskolām. Solidaritātes streiks varētu ilgt trīs dienas.
Tallinas Lēnemeres ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka šis streiks ir nepieciešams, lai pievērstu uzmanību nepilnībām izglītības sistēmā, jo daudzi skolotāji ir pārstrādājušies, bet par arvien nopietnāku problēmu kļūst pedagogu trūkums.
"Ja mēs saprotam, ka nākotnē mums būs nepieciešams piesaistīt jaunos pedagogus, tad ar tādu attieksmi, kāda tā ir tagad, kad valdība saka, ka nevar atrast budžetā 10 miljonus eiro… Tas pat nav jautājums par naudu, bet par attieksmi pret skolotāja profesiju. Kādu vēstījumu mēs nosūtām sabiedrībai, nākamajiem skolotājiem? Mēs viņiem konkrēti pasakām, ka skolā strādāt nevajag," Presņecovs sacīja intervijā raidsabiedrībai ERR.
Skolotāju algu jautājums ir radījis domstarpības Igaunijas valdošajā koalīcijā, ko veido premjerministres Kajas Kallasas vadītā Reformu partija, partija "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskā partija.
Iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss no Sociāldemokrātiskās partijas ir ierosinājis palielināt nodokļus turīgākajiem Igaunijas iedzīvotājiem, kā arī samazināt ministriju izdevumus, lai iegūtu naudu pedagogu minimālās algas celšanai.
Savukārt Kallasa uzstāja, ka tam nepieciešamie aptuveni 10 miljoni eiro ir jāmeklē izglītības budžetā.
"Igaunijā izglītībai patiesībā tiek atvēlēts vairāk naudas nekā citās Eiropas valstīs, tātad līdzekļi šajā jomā ir, taču tie tiek sadalīti nepareizi, tie nesasniedz skolotāju algas," sacīja Kallasa.
"Lai to panāktu, ir nepieciešamas reformas, un tāpēc mēs solījām, ka strādāsim pie tā, lai līdz 2027. gadam skolotāju vidējā alga sasniegtu 120 procentus no valstī vidējās algas. Liela problēma ir skolotāju pārslodze, arī modelis, saskaņā ar kuru jaunie skolotāji un pieredzējušie skolotāji saņem vienādu algu. Ja paskatās, kur mēs ieguldām naudu, tad tās ir ēkas, skolu tīkls, kas ir pārāk liels, un cilvēki, kuri nav skolotāji un saņem algu. Tāpēc ir jāveic reformas, un Izglītības ministrijai ir tām jāgatavojas," viņa turpināja.
Arī finanšu ministrs Marts Verklaevs (Reformu partija) uzstāj, ka izglītības ministrei Kristinai Kallasai ("Igaunija 200") skolotāju algu celšanai nepieciešamais finansējums ir jāmeklē savas ministrijas budžetā.
