ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans iepriekš norādījis, ka Vašingtona neizslēdz, ka Irāna varētu tieši iejaukties konfliktā Tuvajos Austrumos. Tāpat viņš uzsvēra, ka ASV uzrauga gan Teherānas tiešas līdzdalības iespēju gan netiešas, piemēram, ar kaujinieku grupējumiem Sīrijā vai atbalstot jebkuru Libānas teroristiskā grupējuma "Hezbollah" lēmumu pievienoties kaujām.
Pēc konflikta uzliesmojuma ASV varasiestādes veica sarunas ar Irānu, izmantojot starpnieku saziņas kanālus. Baltais nams brīdinājis Teherānu atturēties no konflikta eskalācijas un iesaistes konfrontācijā. Starptautiskajā sabiedrībā pieaugot bažām, ka Izraēlas karš pret "Hamās" varētu pāraugt bīstamā reģionālā konfliktā, ASV nosūtīja Izraēlas virzienā divus karakuģus, tostarp pasaulē lielāko.
Tikmēr Izraēlas pētniecības centra "Alma" pārstāvis Aleks Grinbergs intervijā telekanālam "Current time" pauda, ka ASV karakuģu nosūtīšana Izraēlas virzienā nebūt nenozīmē, ka pastāv reāla varbūtība, ka Irāna tieši varētu iejaukties konfliktā.
Pēc Grinberga domām, ASV karakuģu iesaiste ir nepieciešama, lai palīdzētu Izraēlai atvairīt iespējamos uzbrukumus no plaši Irānas atbalstītā kaujinieku tīkla Libānā, Irākā un citviet.
"Lai samazinātu postījumus un jo īpaši notriekt raķetes un dronus, kas varētu būt palaisti Izraēlas virzienā. Tam ir nepieciešams amerikāņu atbalsts, vienkārši tāpēc, ka ASV ir krietni lielāka uguns jauda. Tas dos laiku un lielākas manevrēšanas spējas Izraēlas spēkiem, īpaši artilērijai un lidmašīnām, ja būtiskas militārās operācijas izplatīsies divās vai pat vairākās frontēs", sacīja Grinbergs.
Grinbergs intervijā arī atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Irāna nav spējīga iesaistīties atklātā konvencionālā karā.
"Irāna militāri ir ļoti vāja valsts. Irānai praktiski nav konvencionālo bruņoto spēku, tai nav normālas aviācijas. Viss Irānas spēks balstās tieši uz šo, kā saka, asimetrisko spēku - tās pakļautībā esošiem grupējumiem, piemēram, "Hezbollah", droniem un raķetēm. Irāna var uzdrīkstēties eskalēt pret Ameriku un Izraēlu tieši tāpēc, ka Irānas režīms ir pārliecināts par savu drošību, jo tas to dara nevis tieši, bet gan netieši - ar šādu grupējumu starpniecību", uzsvēra Grinbergs.
Izraēlas pētniecības centra pārstāvis arī norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Teherāna nemitīgi cenšas nostiprināt savu ietekmi Tuvā Austrumu reģionā, tā savus plānus neīsteno, iesaistoties okupācijas karagājienos.
Irāna mēģina nodrošināt, lai visās reģiona valstīs būtu kaut kādi tai pakļauti bruņotie grupējumi, kas bojātu šīm valstīm dzīvi, uzsvēra Grinbergs.
KONTEKSTS:
Palestīniešu kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. Līdz šim brīdim kaujinieki izšāvuši jau vairāk nekā 3200 raķešu. "Hamas" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis.
Atbildot uz palestīniešu teroristu grupējuma "Hamas" sarīkoto slaktiņu, Izraēla uzsāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamas" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā.
