Armēnijas galvaspilsētā Erevānā jau vairākas dienas notiek plaši protesti. Cilvēki pilsētas ielās pulcējušies arī piektdien. Sanākušie pieprasīja premjerministra demisiju, pārmetot valdībai neefektivitāti un bezdarbību Kalnu Karabahas iedzīvotāju aizsardzībā.
Anklāvā, kas starptautiski atzīts kā daļa no Azerbaidžānas, dzīvo vairāk nekā 100 tūkstoši etnisko armēņu. Piektdien protesta gājienu bloķēja policija, daudzi cilvēki aizturēti.
"Es esmu šeit ar vienu prasību, proti, atvērt humāno koridoru, lai mūsu tautieši varētu droši pamest Kalnu Karabahu. Es pazīstu cilvēkus, kuri vēlas aizbraukt, bet nespēj," sacīja Erevānas iedzīvotājs Andraniks Manukjans.
"Domāju, ka visa pasaule ir pametusi mūsu valsti un ignorē to, kas šeit notiek," pauda erevānietis Mihaels Vosukanjans.
Kā ziņoja Armēnijas mediji, Azerbaidžānas uzbrukumos Kalnu Karabahā nogalināti vismaz 200 cilvēki un vairāk nekā 400 ievainoti. Anklāva amatpersonas ceturtdien vēstīja, ka apstiprināti 10 civiliedzīvotāju, tostarp piecu bērnu, nāves gadījumi. Izskanējušas arī pagaidām nepārbaudītas ziņas par Kalnu Karabahas civiliedzīvotāju masveida slepkavībām.
"Viena no problēmām, kas pievērš mūsu uzmanību, ir informācija par civiliedzīvotāju masveida slepkavībām. Šī informācija nav patiesa.
Tas, kas tika ziņots oficiālajos kanālos, ir reālā informācija, un pārējais nav patiess un pārbaudīts. Vismaz šobrīd mums nav tādas informācijas," sacīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Neilgi pirms Azerbaidžānas militārās operācijas Kalnu Karabahā Armēnija cēla trauksmi, ka Baku savelk spēkus pie abu valstu robežām.
"Tātad savā ziņā Armēnija, būdama vājāka un īsti nespējot izturēt potenciālu uzbrukumu, kas varētu nākt no Azerbaidžānas, jau jutās saslēgta roku dzelžos un jebkura kustība no Armēnijas puses varēja izraisīt eskalāciju un karadarbību Armēnijas teritorijā," vērtēja "International Crisis Group" Dienvidkaukāza reģiona vecākā analītiķe Oļesja Vartanjana.
Uz notiekošo reģionā reaģējuši arī Rietumi.
Vairāk nekā 60 Eiropas Parlamenta deputātu nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam ar lūgumu noteikt sankcijas pret Azerbaidžānu.
Borels piektdien izplatīja paziņojumu, ka Eiropas Savienība (ES) nosoda Azerbaidžānas militāro operāciju Kalnu Karabahā. Vienlaikus "Radio Brīvā Eiropa" korespondents Rikards Jovziaks vietnē "X" vēstīja, ka tam bija jābūt 27 bloka valstu paziņojumam, taču Ungārija to bloķējusi.
Bieži izskanējis viedoklis, ka Eiropa neiejaucas un nenosaka sankcijas Baku, jo no Azerbaidžānas pērk dabasgāzi.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
