Jau vairāk nekā pusgadu Vidusjūrā turpinās eiropas Savienības (ES) jūras spēku operācija "Sophia", kuras galvenais mērķis ir cīnīties ar cilvēku kontrabandistu tīkliem Ziemeļāfrikas piekrastē un samazināt bēgļu un migrantu plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Pirmajā misijas fāzē šajā operācijā piedalījās arī virsnieks no Latvijas Tālis Dzērve.
- Ne tikai Itālijas, bet visas pasaules problēma
- Ir tiesības iznīcināt patvēruma meklētāju laivas
- Izglābt cilvēkus un sagraut patvēruma meklētāju pārvadāšanas biznesu
- Kontrabandisti vairs nevar rīkoties, kā viņiem ienāk prātā
- Visi operācijas mērķi vēl nav sasniegti
Ne tikai Itālijas, bet visas pasaules problēma
Pēc Arābu pavasara nemieriem Ziemeļāfrikā 2011. gadā strauji pieauga bēgļu plūsma uz Eiropas dienvidu valstīm, galvenokārt Itāliju. Pēdējo divu gadu laikā ik gadu Eiropu sasniegt mēģināja aptuveni 170 000 līdz 200 000 cilvēku.
Šajā bīstamajā ceļā 2014. gadā – 3400 gāja bojā, bet pagājušā gada pirmajos trijos mēnešos - jau 1700.
Viens no iemesliem, kāpēc notika tik straujš imigrantu bojāgājušo skaita pieaugums bija tas, ka Itālija pārtrauca operāciju "Mare Nostrum", kuras laikā tika izglābti 130 000 cilvēku, kā arī nodrošināta imigrantiem pārtika, pajumte un palīdzība patvēruma pieprasīšanā. Šī operācija netika finansēta no ES puses, jo, piemēram, Lielbritānija uzskatīja to par palīdzību nelegālajai migrācijai un iedrošinājumu bēgļiem šķērsot jūru.
EK aģentūras uzsāktā operācija "Triton", kas faktiski nomainīja "Mare Nostrum", paredzēja aptuveni trīs reizes mazāku finansējumu, kā arī pilnīgi citu pamatmērķi – robežkontroli.
Ja operācijas "Mare Nostrum" galvenais uzdevums bija cilvēku dzīvības glābšana, "Triton" mērķis bija apturēt imigrantu iekļūšanu Eiropā.
Tiek uzskatīts, ka tieši šī iemesla dēļ pagājušā gada aprīļa vidū, kad vienā no bēgļu laivas katastrofām dzīvību zaudēja aptuveni 900 cilvēku, "Triton" operācijas dalībnieki bija visai ierobežoti palīdzības sniegšanā.
Šim traģiskajam incidentam sekoja Itālijas premjerministra Mateo Renci aicinājums starptautiskajai sabiedrībai piešķirt Itālijai ārkārtas atbalstu, jo pieaugošā imigrantu problēma vairs neesot tikai Itālijas, bet gan visas pasaules problēma.
Ir tiesības iznīcināt patvēruma meklētāju laivas
Atsaucoties uz šiem aicinājumiem, pagājušā gada aprīļa beigās ES Padome nāca klajā ar ierosinājumu mobilizēt pieejamos līdzekļus, lai nākotnē novērstu cilvēku bojāeju Vidusjūrā, kā arī mēģinātu tikt galā ar cilvēku nelegālās pārvadāšanas problēmas cēloņiem, apkarojot cilvēku kontrabandas tīklus.
Divus mēnešus vēlāk - 22. jūnijā - ES uzsāka militāro operāciju Vidusjūras centrālajā un dienvidu daļā "EuNavfor Med", kas vēlāk ieguva nosaukumu operācija "Sophia" par godu bēgļu meitenītei, kas piedzima uz viena no imigrantus izglābušajiem karakuģiem.
Šī operācija notiek vairākās fāzēs. Par tām stāsta operācijas komandieris, Itālijas kara flotes kontradmirālis Enriko Kredendino. "Pašlaik mēs esam noslēguši operācijas pirmo fāzi. Darbojoties tikai starptautiskajos ūdeņos, mēs apkopojām izlūkošanas informāciju, lai izveidotu, cik vien iespējams reālistisku kopainu par cilvēku kontrabandas tīkliem un to darbību uz ūdens," klāsta Kredendino.
"Tagad mēs esam uzsākuši otro fāzi, kur arī starptautiskajos ūdeņos mūsu vienības drīkst apturēt un pārbaudīt aizdomīgus kuģus, to kravas un apkalpes, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, kā arī aizturētu iespējamos nelegālos cilvēku pārvadātājus.
Ja aizdomas par neatļautām darbībām apstiprinās, mēs varam aizturēt personas un likt kuģim doties uz noteiktu ostu. Migrantu laivas, kuras nav iespējams nogādāt ostā, tiek iznīcinātas. Cilvēku glābšanas gadījumā visi migranti tiek nogādāti drošībā," saka Itālijas kara flotes kontradmirālis.
Izglābt cilvēkus un sagraut patvēruma meklētāju pārvadāšanas biznesu
Janvāra vidus. Rīga. Puteņo. Bet sociālajā tīklā "Facebook" ieraksts: "Jūrā! Beidzot atkal…" Tā raksta patruļkuģa P-07 "Viesīte" komandieris, kapteiņleitnants Tālis Dzērve. Tieši viņš pēdējo pusgadu pavadīja Romā, Itālijā, kā vienīgais Latvijas pārstāvis ES militārajā misijā "Sophia". Pagājušā gada nogalē Tālis Dzērve atgriezās Latvijā un nu jau atsācis pildīt savus dienesta pienākumus šeit.
Ar Dzērvi Latvijas Radio tiekas Bolderājā, kur bāzējas Latvijas patruļkuģu eskadra. Dienā, kad viņš ir dežūrējošais virsnieks – gatavs iziet jūrā pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma.
Es tiku nosūtīts dienestā uz Romu. Romā atrodas pavasarī izveidotas jūras spēku misijas operacionālais štābs. Uz šo štābu es arī tiku nosūtīts operatīvā dežūrvirsnieka amatam apvienoto operāciju centrā
Kas ietilpst šāda dežuranta pienākumos?
Faktiski tas ir atbildīgais virsnieks, kurš nodrošina apvienoto operāciju centra darbību 24/7 režīmā. Faktiski tā ir persona, kura pirmā saņem informāciju no operācijas rajona, no kuģiem, kas ir jūrā. Šo informāciju analizē, apstrādā un nodod tālāk, kā arī uztur kontaktus ar ES militāro pārstāvju struktūrām Briselē. Man ir kontakts gan uz leju – uz jūru, gan uz augšu – uz Briseli.
Cik vispār valstis šajā operācijā ir iesaistītas. No Latvijas tātad viens cilvēks. Kā ir ar citu valstu ieguldījumu?
Iesaistīto valstu skaits ir mainīgs lielums – kāds beidz savu dalību misijā, kāds pienāk klāt. Bet, kad es piedalījos misijā, kopumā bija iesaistītas 22 ES valstis. Protams, no Vidusjūras reģiona valstīm ir visvairāk. Īpaši no Itālijas, jo šo operāciju principā vadīja Itālijas puse. Pārējās ES valstis savu iespēju robežās deva gan cilvēkus, gan kuģus, gan lidmašīnas, kas darbojās reģionā.
Kā izpaužas pati operācija. Kas ir tā galvenā esence un kas tiek darīts?
Šī operācija ir ES atbilde uz to, ka pēdējo gadu laikā Vidusjūrā masveidā gāja bojā cilvēki. Bēgļi, imigranti – sauciet kā gribat -, kas centās ar laivām tikt pāri Vidusjūrai.
Galvenais mērķis bija šos cilvēkus izglābt un nepieļaut šo cilvēku bojāeju jūrā. Kā jau ir zināms, Āfrikā tas ir ļoti liels bizness – šos cilvēkus vienkārši izsūtīt ārā no Āfrikas un aizsūtīt Eiropas virzienā. Tāpēc vēl viens no operācijas galvenajiem mērķiem ir šo cilvēku kontrabandistu biznesu sagraut. Iekšējiem spēkiem to Āfrikā izdarīt nav iespējams, tāpēc ES iesaistās šajā procesā ar saviem bruņotajiem spēkiem.
Novērojumi šo septiņu mēnešu laikā - kāds ir sasniegtais progress un kā izdodas sadarboties arī ar Ziemeļāfrikas valstu bruņotajiem spēkiem?
Par sadarbību runājot, operācijas komandieris, Itālijas jūras spēku komandieris kā augstākā amatpersona, protams, kontaktēja ar reģiona valstīm, mēģinot organizēt sadarbību ar šīm valstīm, lai tās atbalstītu šo operāciju. Tā kā sadarbība ir un ne tikai ar Ziemeļāfrikas valstīm, bet arī ar citām Eiropas valstīm un daudzām organizācijām, kas varbūt arī ir iesaistītas šajos procesos.
Kontrabandisti vairs nevar rīkoties, kā viņiem ienāk prātā
Kāds ir tas sasniegtais progress, ko ikdienā var redzēt?
Teikšu tā, ka jebkuras militāras operācijas sākums ir informācijas vākšana un to neviens neredz. Cilvēki to neredz un nejūt. Arī šīs operācijas pirmajā fāzē tādu taustāmu rezultātu, ko parādīt sabiedrībai un pastāstīt, nebija.
Savukārt tālākie procesi un tālākās darbības, kas tiek veiktas, - jo šobrīd operācija jau ir otrajā fāzē, kur mērķis ir ierobežot cilvēku kontrabandistu rīcības brīvību atklātā jūrā, - aiz Lībijas teritoriālo ūdeņu robežas uz ziemeļiem Vidusjūrā, lai viņi nevarētu brīvi rīkoties, kā viņiem ienāk prātā, šis mērķis jau ir sasniegts un [darbība] ir ierobežota.
Noteikti jau arī šīs informācijas vākšanas kampaņas laikā reāli tika glābti cilvēki un apturēti kuģi. Vai tas bija apjomīgs process, jo ir tāda sajūta, ka pēdējā pusgada laikā ziņas no šī reģiona pienāk arvien mazāk un mazāk.
Jā, protams. Arī operācijā iesaistītie kuģi piedalījās glābšanas operācijās, jo jūras likumi nosaka, ka jebkuram kuģim, saņemot briesmu signālu no kāda peldlīdzekļa, vienalga, vai tas ir kuģis vai laiva, tas ir viņa pienākums reaģēt un doties glābt.
Bet kāpēc pēdējos mēnešos nekas nav dzirdams? Pirmkārt, tāpēc, ka ir rudens un ziemas laiks un laikapstākļi pasliktinās, un tāpēc arī migrantu pūsma samazinās, jo sliktos laikapstākļos viņi jūrā neiet. Jo tā būtu droša nāve uzreiz.
Varbūt tādas praktiskas un neatklājamas lietas. Maza laiva – kā viņi nodod šo palīgā saucienu? Tas nozīmē, ka viņiem vismaz kaut kādi pamatlīdzekļi vai rācijas ir? Kāda ir pieredze?
Pieredze, protams, ir zināma, un detaļās es to īsti nevaru stāstīt. Taču šie cilvēku kontrabandisti, izsūtot jūrā pilnu laivu ar imigrantiem, ir šo peldlīdzekli nokomplektējuši tā, lai pilnīgi droši kuģi tur jūrā saņemtu palīgā saucienu. Jo pretējā gadījumā viņu darbībai nav jēgas. Tā kā viņi par to domā un nodrošina ierīces, lai varētu nosūtīt briesmu signālu.
Visi operācijas mērķi vēl nav sasniegti
Jau šīs informācijas vākšanas fāzes laikā migrantu plūsma ir samazinājusies. Vai var jau tagad teikt, ka kopumā operācija ir bijusi veiksmīga?
Es gribētu teikt, ka operācijai pilnīgi noteikti ir pozitīvi rezultāti. Cik nu tie tādi var būt šajā operācijas fāzē.
Absolūti nevar teikt, ka operācija ir bijusi bezjēdzīga. Bet, vai visi mērķi ir sasniegti, to es nepateikšu. Jo operācija joprojām turpinās un vēl kādu laiku arī turpināsies, lai sasniegtu tos mērķus, kas izvirzīti operācijas noslēgumam, lai pilnībā sagrautu šo cilvēku kontrabandas sistēmu un pilnībā apturētu migrantu plūsmu no Ziemeļāfrikas pāri Vidusjūrai uz ES.
Šī tomēr ir ES militārā misija. Kā uz vietas štābā ir tā sajūta, ka tas tomēr ir politisks process vai pēc militārā reglamenta notiekoša procedūra, kurā viss notiek pēc saraksta?
Pašā štābā uz vietas mēs tur visi, protams, esam karavīri. Daži civiliepadomdevēji gan ir, jā. Štābā uz vietas – tas ir militārais dienests. Savādāk to nevar nosaukt, un savādāk tas arī neizskatās. Vienīgi tas, ka, strādājot tur šo pusgadu, šad tad, var pat teikt diezgan bieži, štābā ieradās dažādu valstu dažādu amatpersonu delegācijas. To varbūt varētu nosaukt par apstirinājumu tam, ka ir arī politiska interese par šo operāciju no ES dalībvalstu puses.
Runājot par Latviju. Kādi ir Latvijas plāni par turpmāko iesaisti operācijā?
Kad es beidzu savu dienestu, mani šajā amatā nomainīja cits Latvijas jūras spēku virsnieks. Cik man zināms, arī viņu pēc pusgada termiņa ir plānots nomainīt un Latvija savu dalību operācijā saglabās.
Kādas ir šī dienesta laikā iegūtās iemaņas un jaunā pieredze un vai tās var noderēt arī šeit Latvijā un mūsu reģionā, kaut arī jautājums par bēgļiem jūrā šeit nav īpaši aktuāls?
Pieredze, nenoliedzami, ir iegūta ļoti vērtīga. Pirmkārt, tas ir darbs starptautiskā vidē, kur katru dienu mani kolēģi ir no piecām sešām valstim. Par tiešajiem dienesta pienākumiem – protams, ka tas ir daudz augstāks līmenis, tas ir ES līmenis. Šī ir tāda stratēģiskāka līmeņa pieredze. Kas saistīts ar operācijas specifiku, bēgļiem, mums, protams šeit jūrā tā nav problēma. Bet tam nav īsti nozīmes. Mēs kā karavīri pildām savus militāros pienākumus. Un tam, vai tie ir bēgļi, pirāti vai kāds cits jautājums, tur štābā, kur es strādāju, nav īpaši lielas nozīmes.
Negribējās vairāk tā kā pašam jūrā būt?
Gribējās gan. Tā kā es pats esmu jūrnieks no kuģa un man patīk iet jūrā, un es varu teikt, ka es mīlu jūru. Un man tās ļoti pietrūka.
Un tā arī ne reizi netiki?
Nē, nu nebija jau arī paredzēts. Žēl jau, bet jebkurā gadījumā bija vērts man uz turieni braukt un tā pieredze ir ļoti vērtīga.
