Vairāk nekā 5100 cilvēku ierašanos diennakts laikā pagājušā nedēļā piedzīvoja Itālijai piederošā Lampedūzas sala Vidusjūrā. Nelielajā salā atrodas migrantu uzņemšanas centrs, kurā paredzēta vieta 400 cilvēkiem, un tas ir pārpildīts.
Pagājušās trešdienas pēcpusdienā saasinājās spriedze Lampedūzas ostā, kur nonāca daudzi migranti. Policija atvairīja simtiem migrantu, kas mēģināja izlauzties cauri barjerām, lai atstātu ostas rajonu. Pēc tam tūkstošiem migrantu ar policijas laivām un prāmjiem tika aizvesti uz Sicīliju vai Itālijas kontinentālo daļu, un situācija salā atgriezās tuvāk normālai.
Šonedēļ Itālijas valdība noteica stingrākus pasākumus cīņā ar nelegālo migrāciju pāri Vidusjūrai, tomēr sagaida arī plašāku iesaisti no Briseles. Šī gada laikā Itālijā nonākuši jau vairāk nekā 126 000 migrantu, un tas ir divreiz vairāk nekā šajā laika periodā pērn.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nākusi klajā ar 10 punktu plānu Lampedūzai, tomēr ne tik spēcīgu, kā to vēlētos redzēt Roma.
BBC ziņo, ka Itālijas premjerministre Džordžija Meloni vēlas redzēt Eiropas Savienības jūras blokādi, kas neļautu migrantu laivām sasniegt Itālijas krastus.
Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde uzsvēra, ka, analizējot šo situāciju, jārunā gan par tās cēloņiem, gan priekšnoteikumiem, kas to saasinājuši.
"Cēloņi, protams, ir ekonomiskā nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, tikko notikušie plūdi Lībijā, kas saasinājuši bēgļu kustību no šī reģiona, nestabilitāte Tunisijā un citās Āfrikas valstīs, tajā skaitā cilvēktiesību pārkāpumi un vajāšanas.
Tie būtu tādi jau labi zināmi cēloņi. Protams, savu lomu spēlējusi arī Krievija ar savu izraisīto pārtikas un enerģētikas krīzi, bet ir atklāti jārunā arī par dažādiem priekšnoteikumiem, kas šo situāciju saasina. Pirmkārt, tā ir pieaugoša cilvēku kontrabanda," norādīja Melbārde.
Cilvēku kontrabandas vēršanos plašumā šobrīd nespēj kontrolēt ne Āfrikas valstis, ne Eiropas Savienība. Tiek runāts arī par to, ka Tunisijas valsts, no kuras ir lielākā laivu plūsma pāri Vidusjūrai, ir piedalījusies šī procesa orķestrēšanā, lai tādā veidā no Eiropas Savienības "izspiestu" lielākus labumus.
"Diemžēl jārunā arī par to, ka Eiropas Savienības migrācijas politika acīmredzot nav bijusi pietiekoši efektīva. Eiropas Savienībā šobrīd dažādi domātāji, eksperti, atsevišķas politiskās grupas un politiķi lieto vēl smagākus vārdus, sakot, ka tā ir pilnībā izgāzusies," atzina Melbārde.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants Artūrs Bikovs pauda: "Ja seko šai tēmai dziļāk, diezgan ātri var saprast, ka tā plūsma, lai gan to, protams, nevar salīdzināt ar 2015. gadu, joprojām pastāv. Tas, ka diemžēl Eiropas Savienība nevar tikt galā ar šo jautājumu jau astoto gadu pēc kārtas… Nevar tikt galā tāpēc, ka sastāv no 27 valstīm, un 27 valstīm ir atšķirīgi viedokļi par to, kā šo jautājumu atrisināt."
Ārpolitikas pētnieks skaidroja, ka uz nelegālo migrantu problēmu ļoti atšķirīgi skatās valstis, kuras tā neskar, iepretim, piemēram, Itālijai un Spānijai, kuras tā skar būtiski.
"Tā starpība un nespēja vienoties ir salīdzināma ar karu Ukrainā. Viens skats ir mums, šeit Baltijā, un otrs skats ir kaut kur Portugālē. Tas skaidro, kāpēc Eiropas Savienība kā kopums nevar to atrisināt," norādīja Bikovs.
Tāpat jāņem vērā, ka Eiropas Savienība nevar bēgļu plūsmas apspiešanai lietot tādus instrumentus, kurus potenciāli šādā situācijā izmantotu mazāk demokrātiskas valstis, jo Eiropas Savienībā pastāv cilvēktiesību normas, kurās vismaz daļēji tiek balstīta migrācijas politika. Lai gan migrantu tiesības bēgt no viņu valstīs esošās situācijas tolerēt kļūst arvien sarežģītāk.
"Es atļaušos apgalvot, ka šobrīd daudzas reakcijas, arī tādu lielo valstu reakcijas kā Vācijas un Francijas, kas tradicionāli bijušas atvērtākas migrantu plūsmai, ir sasniegušas savu kritisko punktu un runā arī daudz atturīgāk par migrantu uzņemšanu. Es domāju, ka lielā mērā atvērto durvju politika ir veicinājusi to, ka kontrabandistu rūpals ir bijis gana veiksmīgs. Šobrīd situācija mainās, tā mainās arī politiska spiediena rezultātā," vērtēja Melbārde.
Viņa skaidroja, ka ne velti Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā nākusi klajā ar uzstādījumu, ka beidzot jāsāk cīnīties ar šīs problēmas cēloņiem. Līdz šim Eiropas Savienība lielākoties uz migrantu plūsmu reaģējusi kā uz sekām un vienkārši menedžējusi krīzi.
"Šobrīd ir tā, ka ir skaidrs, ka jāievieš daudz stingrāks plāns un jāsāk cīnīties arī ar cēloņiem. Viena no lietām, ko Eiropas Komisijas prezidente iezīmēja, ir, ka ir jābūt daudz nopietnākam plānam sadarbībai ar Āfrikas valstīm.
Skaidrs, ka jāpalīdz Āfrikas valstīm risināt to ekonomiskās un arī klimata problēmas, līdz ar to jābūt konkrētai stratēģijai, kā Eiropas Savienība palīdz novērst tos cēloņus, kuru dēļ cilvēki atstāj savas mītnes valstis," skaidroja Melbārde.
Tas pats attiecas arī uz drošību – arī drošības un aizsardzības politikā jādomā par papildu misijām, kas palīdz uzturēt kārtību un normālu valstu funkcionēšanu to legāli ievēlētajām varām.
"Tas ir viens virziens. Otrs virziens ir veidot globālu cīņu pret cilvēku kontrabandu un dažādos veidos vērsties pret šīm piegādes ķēdēm un loģistiku, pret iespēju iegādāties vecus kuģus vai dabūt atpakaļ tos kuģus, kas jau ir izmantoti šādam nolūkam, rekvizēti un tamlīdzīgi. Trešais ir stiprināt patvēruma meklētāju aģentūru un "Frontex" darbību, kas atbild par Eiropas Savienības robežu aizsardzību. Protams, ļoti asa situācija ir Itālijas dienvidos, Lampedūzas salā, bet mēs nedrīkstam aizmirst arī mūsu reģionu, kurā arī pieaug nelegālo robežpārkāpēju skaits. Arī šajā virzienā ir jāstrādā," secināja Melbārde.
"Domāju, ka situācija neuzlabosies ļoti drīz, godīgi sakot. Tā vēl saglabāsies, un saglabāsies ilgu laiku. Vairākās valstīs iedzīvotāji diemžēl vairs nav gatavi pieņemt migrantus, un tā rezultātā mēs atkal redzēsim to, ka cilvēki ies arī bojā," vērtēja Bikovs.
