Par valstu iestāšajos ES otrdien Briselē sprieda 27 valstu Eiropas lietu ministri. Pieci diplomāti, kas sarunā ar "Politico" vēlējās palikt anonīmi, norādīja, ka mērķis ir uzsākt oficiālas iestāšanās sarunas jau 25. jūnijā.

Iepriekš aizvadītā gada decembrī Eiropas Savienības valstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Ungārijas premjerministrs šo lēmumu nodēvēja par sliktu un diskusiju laikā pameta sēžu zāli, taču vienlaikus viņš arī atturējās no veto uzlikšanas pārējo 26 dalībvalstu lēmumam.

Taču šī gada aprīlī notika sarunas starp Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku un Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sījārto, un abas puses norādīja, ka dialoga dinamika esot bijusi ļoti pozitīva. Tikšanās laikā amatpersonas arī pārrunāja 11 Ungārijas prasības, lai atbalstītu Ukrainas iestāšanos ES.

"Diemžēl tajos konkrētajos jautājumos, par kuriem Ungārija vienmēr ir skaļi iestājusies, ir bijis ļoti neliels vai vispār nekāds progress," otrdien sacīja Ungārijas valsts sekretārs starptautiskās komunikācijas un attiecību jautājumos Zoltāns Kovāčs.

"Tāpēc es varu tikai atkārtot, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir process, kam būtu jābalstās uz sasniegumiem. Nedrīkst būt nekādu izņēmumu, it sevišķi balstoties uz politiskiem un ideoloģiskiem apsvērumiem," viņš uzsvēra.

Lai Ukraina iestātos šajā valstu blokā, visām 27 ES valstīm ir jāvienojas par iestāšanās sarunu rāmi. Kopš Eiropas Komisija martā nosūtīja šo dokumentu ES dalībvalstīm, tās ir ieteikušas dažādus labojumus. Vienlaikus līdz šim sarunas tehniskajā līmenī noritot labi, atsaucoties uz kādu anonīmu avotu Briselē, vēstīja izdevums "Politico".

Ukraina un tās atbalstītāji ES ir aicinājuši arī sarīkot starpvaldību konferenci starp ES deputātiem un Kijivu, pirms Ungārija 1. jūlijā pārņems ES Padomes rotējošo prezidentūru.

"Mēs gribētu, lai šis process tiktu uzsākts padomē jūnija beigās, lai tas notiktu Beļģijas prezidentūras laikā. Tas būtu ļoti svarīgs solis. Īrija ir bijusi viena no pirmajām, kas iestājusies par Ukrainas un Moldovas pievienošanos, un mēs gribētu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. Tuvākajās nedēļās vēl ir jāpaveic diezgan daudz darba, lai mēs varētu līdz tam notikt. Šis ir karš uz izdzīvošanu, šis ir karš par demokrātiskām vērtībām, par iespēju rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas. Mēs gribētu, lai Ukraina un Moldova, bet it sevišķi Ukraina, ņemot vērā to situāciju, kādā tā atrodas, lai tā uzsāktu iestāšanās procesu pēc iespējas ātrāk," pauda Īrijas valsts ministre Dženifera Kerola Maknīla.