Saskaņā ar šo shēmu Ukrainai šogad vajadzētu saņemt trīs miljardus eiro, no kuriem 90% plānots izlietot militāriem izdevumiem, sociālajā tīklā "X" paziņoja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.

ES ir iesaldētas aptuveni divas trešdaļas Krievijas Centrālās bankas aktīvu, no kuriem lielāko daļu pārvalda Beļģijas depozitārijs "Euroclear".

Paredzams, ka no šiem aktīviem katru gadu tiks iegūti aptuveni pieci miljardi eiro un Ukraina divreiz gadā saņems palīdzību.

Eiropas depozitārijiem, kas tur iesaldētos Krievijas aktīvus, būs jāmaksā ES nodoklis par "ārkārtas un neparedzēto peļņu" no šiem aktīviem, teikts ES paziņojumā, kurā skaidrots mehānisms, kā no iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem gūtā peļņa tiks izņemta par labu Ukrainai.

Centrālajiem depozitārijiem ES valstīs, kuri tur Krievijas suverēnos (Krievijas Centrālajai bankai piederošos) aktīvus un rezerves vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā, būs jāmaksā ES par tīro peļņu no šiem aktīviem, kas uzkrāta kopš 2022. gada 15. februāra. Šā gada 12. februārī tiem tika noteikts pienākums šo peļņu nošķirt un aizliegts ar to rīkoties.

ES galu galā plāno izņemt visu šo peļņu, taču depozitāriji varēs "uz laiku paturēt" 10% no šīm summām, lai izpildītu obligātās kapitāla un riska pārvaldības prasības.

Depozitārijiem divreiz gadā būs jāpārskaita peļņa no Krievijas aktīviem.

27 ES valstu valdības arī nolēmušas, kā izmantot šos līdzekļus. 90% no tiem tiks novirzīti Eiropas Miera fondam, no kura tiks finansēta militārā palīdzība Ukrainai un Ukrainas aizsardzības rūpniecības attīstība. 10% tiks novirzīti nemilitārās palīdzības programmām Ukrainai, ko finansē no ES budžeta. Šī proporcija tiks pārskatīta katru gadu, pirmo reizi ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Briselē bāzētā finanšu iestāde "Euroclear" nesen ziņoja, ka aktīvi 2023. gadā procentos nopelnījuši aptuveni 4,4 miljardus eiro.