Konferences dienas kārtībā aizvien īpaša uzmanība bija pievērsta palīdzības sniegšanai kara skartajai Ukrainai. Taču sarunu virzienu ir pamainījis arī patlaban notiekošais Izraēlas karš ar "Hamās". Arī Ķīna pastiprina draudus Taivānai, Kalnu Karabahas konflikts joprojām ir dzīvs.
Šajos, kā eksperti to dēvē, "šoka apstākļos" ir ārkārtīgi svarīgi noturēt Eiropas un NATO vienotību, jo tas būs izšķiroši, vai abu kopienu dalībvalstis būs vienotas atbalstā Ukrainai un Eiropas aizsardzības stiprināšanā.
"Arī nesenie kiberuzbrukumi Baltijas skolām, brīdinot par ieliktām bumbām, un sabotāžas pret gāzes līnijām Baltijas jūrā liecina, ka ienaidnieks nesnauž," sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Līdzīgās domās bija arī Igaunijas aizsardzības ministrs.
"Mēs redzam, ka Krievija ir kļuvusi arvien agresīvāka pret saviem kaimiņiem. Karš Ukrainā – no Krievijas puses nav nekādu ziņu, ka tā varētu to pārtraukt. Un tāpēc mums ir jābūt gataviem un tāpēc mēs darām visu, lai palielinātu savu aizsardzības budžetu virs 3 procentiem nākamajā gadā," sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Konference turpināsies arī sestdien, kad īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā attīstās situācija Ukrainā, Baltkrievijā, un, kā attīstās aizsardzības industrija.
Eiropa ir kļuvusi spēcīgāka
Rīgas konferenci ar uzrunu atklāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka Eiropa Krievijas kara Ukrainā apstākļos ir saglabājusi vienotību, ir spējusi sniegt milzīgu atbalstu Ukrainai un vienlaikus stiprināt arī savu drošību un noturību. Viņaprāt, Eiropa šajos 18 mēnešos ir kļuvusi spēcīgāka.
Rinkēvičs arī norādīja, ka Rietumiem pašlaik ir jātiek galā ar diviem nopietniem izaicinājumiem, jo bez Krievijas kara Ukrainā bažas rada arī Izraēlas karš ar teroristisko organizāciju "Hamās", kas var pāraugt plašākā reģionālā konfliktā.
"Ja jūs runājat ar ES politiķiem, valdību pārstāvjiem, tad redzat pilnīgi skaidru izpratni, ka Ukraina nedrīkst pazust no mūsu fokusa, un tas ir svarīgi, ka lēmuma pieņēmēji cenšas sadalīt savu laiku starp divām krīzēm, bet saprotam, ka savā ziņā tās kaut kur ir savstarpēji saistītas un saprot, ka nedrīkstam zaudēt uzmanību Ukrainai, to gan es jūtu," teica Rinkēvičs.
Klātesošos uzrunāja arī Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, kurš atzina, ka Eiropa līdz šim atvēlēja pārāk maz līdzekļu savai aizsardzībai, bet pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā eiropieši beidzot attapās, ka drošībā ir jāiegulda daudz, daudz vairāk.
Rietumi turpinās atbalstīt Ukrainu
Bretons arī izcēla jaunizveidoto Eiropas Aizsardzības fondu, kura mērķis būs stiprināt militāro rūpniecību un pētniecību aizsardzības jomā. Tāpat Eiropas Komisija aktīvi strādās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai vienotos par jaunu aizsardzības industrijas stratēģiju.
Bretons uzsvēra, ka Eiropa var kļūt par ģeopolitiski ietekmīgu spēku tikai gadījumā, ja tā spēs sevi pilnībā apgādāt ar militāro aprīkojumu.
Bretons solīja, ka Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu. Viņš ir pārliecināts, ka arī ASV pārvarēs iekšējās politiskās nesaskaņas un tuvākajā laikā apstiprinās papildu militāro palīdzību Ukrainai.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš norādīja, ka Izraēlas karš ar "Hamās" ir novērsis pasaules mediju uzmanību no Krievijas kara Ukrainā. Taču politiķi nedrīkstot zaudēt fokusu, jo Krievijas agresija Ukrainā joprojām turpinās.
Kā stiprināt NATO austrumu flangu
Pirmā paneļdiskusija bija veltīta Eiropas drošības nākotnei ģeopolitiski arvien nestabilākā pasaulē.
Arī šajā diskusijā tika uzsvērts, ka Krievija tērē arvien vairāk līdzekļu militarizācijai, kas liecina par tās gatavošanos karam pret Eiropu. Tāpēc Eiropai ir jāstiprina savas atturēšanas spējas, lai kaut kas tāds nenotiktu.
"NATO daudz dara Baltijas valstīs. Alianse ir klātesoša Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, arī Rumānijā. Izaicinājumi, kas mums ir, tiešām prasa spēku, tie prasa militāru spēku, un tas ir aspekts, ar ko Eiropa joprojām cīnās. Mēs redzam, ka NATO arvien ir pirmā platforma, kas nodrošina šo militāro spēku, taču arī Eiropai galu galā būs jāizdara sava daļa un tā šobrīd ir problēma," sacīja Vācijas Māršala fonda drošības un aizsardzības eksperts Bruno Lete.
Vēlāk notika diskusija, kurā Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs runāja par to, kas būtu jādara, lai stiprinātu NATO austrumu flanga dalībvalstu aizsardzības spējas, ņemot vērā, ka Krievija vēl ilgstoši būs to drauds numur viens.
Piektdien tiek diskutēts arī par pēdējos NATO samitos Madridē un Viļņā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par Krievijas imperiālismu, digitālo autoritārismu un citiem interesantiem un nozīmīgiem jautājumiem.
Konference turpināsies sestdien, kad diskusijās tiks spriests par visaptverošu stratēģiju Ukrainas drošībai, par to, kā notiekošais Indijas un Klusā okeāna reģionā ietekmēs transatlantisko kopienu un to vai Eiropas ekonomikai būs jāpielāgojas ilgstošam karam.
