Azerbaidžānas armijai diennakts laikā būtībā ir izdevies panākt uzvaru pār separātistu kontrolētā Kalnu Karabahas reģiona spēkiem. Krievijas miera uzturētāju vadībā Azerbaidžānas un etnisko armēņu apdzīvotā reģiona vadība ir paziņojusi par uguns pārtraukšanu. Kalnu Karabahas spēki ir piekrituši arī nolikt ieročus.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans gan paziņoja, ka viņa valdība nav piedalījusies šīs vienošanās tapšanā un atkārtoja, ka Kalnu Karabahā pašlaik nav arī Armēnijas armijas.
Pašinjans uzskata, ka atbildība par situāciju Kalnu Karabahā ir jāuzņemas Krievijas miera uzturētājiem, kuri tur atrodas kopš 2020. gada. Premjers arī piebilda, ka Armēnija netiks ierauta karā ar Azerbaidžānu. Tāpat esot svarīgi, lai Kalnu Karabahā dzīvojošie armēņi varētu palikt savās mājās.
Azerbaidžānas panākumi tās uzsāktajā "pretterorisma operācijā" ir uzskatami par būtisku valsts prezidenta Ilhama Alijeva uzvaru. Kalnu Karabahas konflikts turpinājies jau kopš PSRS sabrukuma, kad etnisko armēņu apdzīvotais Azerbaidžānas reģions pasludināja savu neatkarību.
Līdz pat 2020. gadam tajā notiekošo lielā mērā kontrolēja Armēnija. Arī tagad nacionāli noskaņotie armēņi skaļi protestē pret premjera Pašinjana nevēlēšanos iesaistīties Kalnu Karabahas iedzīvotāju aizstāvībā un sauc viņu par nodevēju.
Azerbaidžānas armijas militārā operācija Kalnu Karabahā notiek laikā, kad Ņujorkā norisinās ANO Ģenerālā asambleja. Tajā piedalās arī Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri. Ir zināms, ka abi ir tikušies ar daudziem ārvalstu kolēģiem, tostarp ASV valsts sekretāra vietnieku. Tomēr nav ziņu par to, vai abas puses varētu tikties aci pret aci.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
