Hans intervijā CNN pavēstīja, ka SKT pieprasīs izdot Izraēlas premjera Netanjahu un aizsardzības ministra Joava Galanta aresta orderus. Tāpat aresta orderi tiks izdoti pret palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" līderi Jahju Sinvaru un vēl diviem "Hamās" līderiem: Muhamedu Diabu Ibrahimu el Masri un Ismailu Haniju.
SKT tiesnešiem tagad būs jālemj, vai apmierināt prokurora Hana prasību par aresta orderu izdošanu. SKT pirmstiesas tiesnešu kolēģija izskatīs galvenā prokurora pieteikumu un izvērtēs, vai ir pietiekami pierādījumi, lai izvirzītu apsūdzības un izdotu apcietināšanas orderus.
Ja SKT spers šādu soli, Izraēlas premjers Netanjahu nonāks līdzīgā statusā kā Krievijas diktators Vladimirs Putins, kura aresta orderi SKT izdeva 2023. gada martā. Putins tika apsūdzēts Ukrainas bērnu deportācijās.
Putina stāšanās SKT priekšā gan ir maz ticama, jo Krievija nav atzinusi SKT jurisdikciju un negrasās izdot Putinu tiesāšanai tribunālā.
Taču izdotais aresta orderis krietni sašaurina Putina ceļošanas iespējas, jo viņam nākas atturēties no braucieniem uz valstīm, kas atzīst SKT jurisdikciju un kuru pienākums būtu viņu aizturēt un izdot tiesāšanai SKT. Pašlaik SKT jurisdikciju ir atzinušas 124 valstis. Taču to vidū nav Krievijas, Ķīnas, ASV un arī Izraēlas.
Netanjahu tādā gadījumā būtu līdzīgas problēmas kā Putinam, un viņš nevarētu apmeklēt lielu daļu Eiropas valstu.
Izraēla un tās galvenā sabiedrotā ASV arī nav atzinušas SKT jurisdikciju, tādēļ Netanjahu apcietināšana ir maz ticama.
SKT prokurors Hans vēsta, ka apsūdzības pret "Hamās" līderiem saistītas ar noziegumiem, ko pastrādāja "Hamās" teroristi.
"Apsūdzības ir iznīcināšana, slepkavības, gūstekņu sagrābšana, izvarošana un apcietinājuma laikā veiktā seksuālā vardarbība. Šie ir pamata noziegumi, ko, iespējams, veicināja šie trīs cilvēki. Visa pasaule bija satriekta, kad 7. oktobrī cilvēki tika izrauti ārā no savām gultām, savām mājām, kibuciem Izraēlā. Cilvēki ir ļoti cietuši, un mums ir dažādi pierādījumi, kas pamato tiesnešiem iesniegtos pieprasījumus."
Savukārt apsūdzības pret Izraēlas premjeru Netanjahu un aizsardzības ministru Galantu saistītas ar apzinātiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, iznīcināšanu, bada izmantošanu kā ieroci, humānās palīdzības liegšanu.
Saskaņā ar SKT statūtu 7. pantu, kurā atrunāti noziegumi pret cilvēci, iznīcināšana kā noziegums "ietver apzinātu tādu dzīves apstākļu radīšanu, cita starpā, liedzot pieeju pārtikai un medikamentiem nolūkā iznīcināt daļu iedzīvotāju".
Izraēlas amatpersonas paudušas sašutumu, ka SKT grasās Izraēlas līderus nostādīt vienādās pozīcijās ar "Hamās" teroristiem.
SKT prokurors Hans gan uzsvēris, ka "neviens nav augstāks par likumu".
"Izraēlai, tāpat kā visām valstīm, ir tiesības aizstāvēt savus iedzīvotājus. Tai ir visas tiesības nodrošināt noziedzīgi un bezjūtīgi sagrābto ķīlnieku atgriešanos. Šīs tiesības tomēr neatbrīvo Izraēlu no pienākumiem ievērot starptautiskās humānās tiesības. Apzināti izraisot nāvi, badu, ievainojumus un ciešanas civiliedzīvotājiem," norāda Hans.
Izraēlas mediji jau aprīlī ziņoja, ka amatpersonas aktīvi strādā pie tā, lai nepieļautu, ka SKT izdod aresta orderus pret vairākām augsta līmeņa Izraēlas amatpersonām.
Izraēla nav SKT dalībvalsts un neatzīst šīs tiesas jurisdikciju. Palestīniešu pašpārvalde kļuva par SKT dalībvalsti pirms deviņiem gadiem. Netanjahu arī aprīļa beigās savā "Telegram" profilā rakstīja, ka viņa vadības laikā Izraēla nepieņems jebkādu SKT mēģinājumu kavēt Izraēlas tiesības sevi aizstāvēt.
Izraēlas ārlietu ministrs Israels Kacs pavēstījis, ka SKT prokurora lēmums ir "vēsturisks negods, kas paliks atmiņā uz visiem laikiem".
Kacs uzsvēra, ka plāno runāt ar vadošo pasaules valstu ārlietu ministriem, lai viņi iebilstu pret prokurora lēmumu un nepildītu pret Izraēlas valsts vadītājiem izdotus aresta orderus.
"Skandalozais Starptautiskās Krimināltiesas ģenerālprokurora lēmums ir neierobežots tiešs uzbrukums 7. oktobra upuriem un mūsu 128 ķīlniekiem Gazā. Esmu uzdevis Ārlietu ministrijā nekavējoties izveidot īpašu komandcentru ar visām profesionālajām struktūrām, lai cīnītos pret lēmumu, kura galvenais mērķis ir sasiet Izraēlas rokas un neļaut tai īstenot savas tiesības uz pašaizsardzību," teica Kacs.
SKT prokurora lēmumu nosodījis arī Izraēlas kara kabineta loceklis Benijs Gancs, sakot, ka nedrīkst vilkt paralēles starp demokrātiskas valsts līderiem, kas cenšas aizsargāt sabiedrību no terora, un asinskāras teroristu organizācijas vadoņiem.
Pēc viņa domām, šāda SKT rīcība uzskatāma par dziļu tiesiskuma kropļošanu un morālo bankrotu.
Arī starptautiskā reakcija uz SKT prokurora lēmumu bijusi dažāda. Čehijas premjers Petrs Fiala to nosaucis par "šausminošu un pilnīgi nepieņemamu", savukārt Beļģijas ārlietu ministre Hadža Labiba apsveikusi šo soli, sakot, ka Beļģija atbalsta SKT darbu.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
