Vismazākā intriga ir demokrātu partijā, kur pašlaik uz iespēju piedalīties prezidenta vēlēšanās pretendē trīs kandidāti, taču gandrīz neviens nešaubās, ka demokrātu partija šo godu uzticēs tagadējam Baltā nama saimniekam Baidenam.
Šādu scenāriju varētu izjaukt vienīgi kādas neparedzētas veselības problēmas, jo 81 gadu vecais Baidens ir vecākais prezidents ASV vēsturē.
Republikāņu vidū sākotnēji bija vairāk kandidātu, bet tagad palikuši tikai trīs reāli pretendenti ar eksprezidentu Trampu priekšgalā. Tramps mēģina radīt priekšstatu, ka cīņas iznākums jau ir izlemts, tādēļ viņš pat neuzskata par vajadzīgu piedalīties republikāņu kandidātu TV debatēs.
Saistībā ar Trampa kandidatūru lielākais nezināmais ir daudzie tiesas procesi, kuros viņš ir iesaistīts, bet līdz šim tie drīzāk palielinājuši, nevis mazinājuši viņa popularitāti republikāņu vēlētāju vidū.
ASV tradicionāli tiek uzskatīta par divpartiju sistēmas valsti, taču prezidenta vēlēšanās parasti piedalās arī mazāku partiju un neatkarīgie kandidāti.
Viņiem nav gandrīz nekādu izredžu uz uzvaru, taču dažkārt par viņiem nodotās balsis var ietekmēt cīņas iznākumu.
Piemēram, 1992. gadā miljardieris Ross Pero saņēma gandrīz 20 miljonus balsu jeb ap 19% no kopējā balsu skaita (vēlēšanās ar 43% balsu uzvarēja demokrāts Bils Klintons).
Savukārt prezidenta vēlēšanās 2000. gadā, kad cīņas iznākumu izšķīra daži simti balsu Floridas štatā, daudzi uzskatīja, ka republikāņa Džordža V. Buša uzvaru palīdzēja nodrošināt Zaļās partijas kandidāts Ralfs Neiders, kurš saņēma gandrīz trīs miljonus balsu. Pēc daudzu domām, viņš atņēmis balsis demokrātam Alam Goram, kurš piekāpās Bušam.
Šoreiz redzamākais no neatkarīgajiem kandidātiem ir slavenās Kenediju dzimtas atvase Roberts Kenedijs juniors, kurš ir apņēmības pilns atņemt balsis gan demokrātiem, gan republikāņiem.
LTV raidījums "Pasaules panorāma" piedāvā iepazīties ar ASV prezidenta amata kandidātiem.
Džo Baidens (demokrāts)
Inaugurācijas dienā būs 82 gadi.
Demokrātu partijas līderis – pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens ir vecākais valsts vadītājs ASV vēsturē. Ja tiktu ievēlēts atkāroti, otrā termiņa beigās viņam būtu jau 86 gadi. Cienījamais vecums ir tas, ko pārmet kritiķi, apšaubot Baidena spējas efektīvi vadīt valsti.
Taču Baidens iet uz priekšu un ir izvirzījis sevi kā demokrātijas aizstāvi un stabilizējošu spēku pēc Donalda Trampa valdīšanas. Atšķirībā no Trampa viņš arī aktīvi atbalsta Ukrainu. Baidens ir teicis, ka cīnīsies arī par labāku bērnu un sirmgalvju aprūpi, sociālo drošību, minimālo nodokli miljardieriem, kā arī ierobežos šaujamieroču pieejamību.
Meriana Viljamsone (demokrāte)
Inaugurācijas dienā būs 72 gadi.
Meriana Viljamsone prezidenta vēlēšanās kandidēs otro reizi – pirmoreiz viņa uz prezidenta posteni pretendēja 2020. gada vēlēšanās. Savā kampaņā viņa koncentrējas uz ekonomiskiem jautājumiem, tajā skaitā universālu veselības aprūpi, bezmaksas augstāko izglītību, apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu un minimālās algas palielināšanu.
Dīns Filipss (demokrāts)
Inaugurācijas dienā būs 56 gadi.
Dīns Filipss ir ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis, pārstāv Minesotas štatu. Lai arī viņš slavējis Baidena paveikto, vienlaikus arī uzsvēris, ka demokrātiem vajadzīgs jaunāks pārstāvis. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nolēmis kandidēt, ir, lai atkal pie varas nenāktu Donalds Tramps. Filipsa kampaņa vērsta uz dzīves dārdzības samazināšanu un sabiedrības drošības uzlabošanu.
Donalds Tramps (republikānis)
Inaugurācijas dienā viņam būs 78 gadi.
Republikāņu līderis un skaļākais pārstāvis ir bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tagad vairākos tiesas procesos sēž uz apsūdzēto sola. Viņu vaino arī 2021. gada janvāra Kapitolija nemieru izraisīšanā. Tramps gan noliedzis, ka būtu mudinājis savus atbalstītājus uzbrukt Kongresa ēkai.
Neskatoties uz tiesvedībām, kā arī to, ka viņa ietekme partijā samazinājusies, Tramps arvien saglabā lielu un ārkārtīgi apņēmīgu atbalstītāju pulku.
Nikija Heilija (republikāne)
Inaugurācijas dienā būs 53 gadi.
Nikija Heilija ir bijusī Dienvidkarolīnas štata gubernatore un ASV vēstniece ANO. Heilija savulaik apgalvoja, ka 2024. gadā nekandidēs uz prezidenta posteni, ja vēlēšanās piedalīsies arī viņas bijušais priekšnieks Tramps. Taču viņa mainīja savas domas, atsaucoties uz valsts ekonomiskajām problēmām un nepieciešamību pēc paaudžu maiņas.
Heilija apgalvo, ka prezidenta posteni no astoņdesmitgadniekiem vajadzētu nodot jaunākas paaudzes rokās. Kampaņā ir koncentrējusies uz ārpolitikas, ekonomikas un imigrācijas jautājumiem. Atšķirībā no vairākiem citiem republikāņu līderiem viņa paudusi stingru atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka Ukrainas atbalstīšana ir ASV drošības interesēs.
Rons Desantiss (republikānis)
Inaugurācijas dienā būs 47 gadus vecs.
Floridas štata gubernators Rons Desantiss Aiovas štata priekšvēlēšanās ieņēma otro vietu aiz Donalda Trampa. Viņš sola samazināt valdības izdevumus un inflāciju, palielināt drošību uz ASV un Meksikas robežas. Ieguvis reputāciju kā kaujinieciski konservatīvs republikānis, kurš gatavs stāties pretī liberāļiem.
Ideoloģiski viņš ir ļoti līdzīgs Trampam un varētu piesaistīt tos republikāņus, kam patīk Trampa uzskati, bet ne viņa skandāli un tiesvedības. Taču līdzība ar Trampu ir arī Desantisa mīnuss, jo kāpēc gan balsot par "mini Trampu", ja vēlēšanās piedalās arī īstais Tramps?
Kā citu partiju vai neatkarīgie kandidāti ASV prezidenta vēlēšanās varētu startēt vairāki mazāk zināmi politiķi. Populārākais no viņiem ir Roberts Kenedijs juniors.
Roberts Kenedijs juniors (neatkarīgais)
Inaugurācijas dienā būs 71 gads.
Roberts Kenedijs juniors ir slavenās Kenediju dzimtas atvase: viņa tēvs Roberts Kenedijs bija ASV ģenerālprokurors, bet tēvocis Džons Kenedijs bija ASV prezidents, kuru nošāva 1963. gadā.
Kenediji ir demokrātu dzimta, un sākotnēji arī Kenedijs juniors plānoja pretendēt uz izvirzīšanu no Demokrātu partijas. Taču rudenī viņš paziņoja, ka startēs kā neatkarīgais kandidāts.
Viņam gan nav pat paša dzimtas atbalsta, jo Kenedija māsas un brālis publiski paziņoja, ka viņa kandidatūra ir bīstama Amerikai.
Kenedijs juniors ir bēdīgi slavens kā dažādu sazvērestības teoriju izplatītājs; viņš bija vakcinācijas pretinieks jau ilgi pirms Covid-19 pandēmijas.
Savā kampaņā viņš sola atjaunot ASV ūdensapgādes sistēmas, remontēt ceļus, modernizēt dzelzceļus un attīrīt vidi. Tāpat viņš paziņojis, ka cer atgūt tautas uzticību valdībai.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
