Liktenīgajā 1994.gada naktī no 27. uz 28.septembri Baltijas jūrā plosījās rudens vētra. Pasažieru prāmis „Estonia” bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu, spītējot viļņiem, kuru augstums sasniedza sešus metrus, un 20 metru sekundē spēcīgam vējam.
Pirmā zīme, ka kaut kas nav kārtībā, nāca ap vieniem naktī, kad uz kuģa tika dzirdēts skaļš metālisks trieciena troksnis, viļņiem triecoties pret kuģa priekšgala paceļamo vizieri jeb lūku, ko izmanto, lai prāmī varētu iebraukt automašīnas. Trokšņi turpinājās, un pēc aptuveni 15 minūtēm vizieris nokrita, secināja izmeklētāji. Prāmī sāka strauji ieplūst desmitiem tonnu ūdens, un jau pusstundu vēlāk „Estonia” bija pazudis no radaru ekrāniem.
Trauksmes signālu saņēmušie glābšanas dienestie skarbās vētras apstākļos vairs nevarēja pienācīgi palīdzēt. Daudzi no prāmja nemaz nepaspēja izkļūt, citiem ūdens bija par aukstu, lai izdzīvotu.
Dzelmē tika aizrautas 852 cilvēku dzīvības, aptuveni 500 no kuriem bija zviedri. Ledainajā ūdenī izdzīvoja tikai 137 cilvēki. Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Kaut vispirms Zviedrija uzstāja, ka prāmis un upuri izceļami no jūras dzelmes, pēc īpaši izveidotas ētikas komisijas ieteikuma tā mainīja savu lēmumu. Komisija ieteica nemēģināt izcelt vraku, norādot, ka procesa laikā daļa mirstīgo atlieku var tikt bojātas, bet daļu nevarēs atrast vispār. Valdības tam piekrita, kaut daļa piederīgo ģimeņu joprojām aicina to darīt.
Tika atrastas tikai 94 bojā gājušo mirstīgās atliekas, pārējās palikušās ūdens kapā jūras gultnē. Kuģa vraks atrodas aptuveni 80 metru dziļumā.
Pusotru gadu pēc traģēdijas Zviedrija, Igaunija un Somija parakstīja vienošanos, ka „Estonia” vraks tiek uzskatīts par noslīkušo katastrofas upuru pēdējo atdusas vietu un netiks izcelts. Vēlāk līgumam pievienojās arī Latvija un citas reģiona valstis.
Sākotnēji bija plānots ap kuģa vraku izveidot cementa sarkofāgu, taču galu galā kuģi tikai apbēra ar vairākiem tūkstošiem tonnu oļu.
Oficiālā izmeklēšana secināja, ka prāmis „Estonia” nogrima, jo nolūza priekšgala vizieris - kuģis vētrainajā laikā braucis pārāk ātri. Oficiāli neviens pie atbildības netika saukts.
Tomēr arī 20 gadus pēc traģēdijas joprojām nav aizmirstas spekulācijas, ka nevis priekšējās lūkas nolūšana, bet sprādziens varētu būt izraisījis katastrofu. To saista ar spekulācijām, ka uz prāmja atradies militārais aprīkojums. To gan pieņemts uzskatīt par sazvērestības teoriju. Zviedrijas un Igaunijas valdības veica izmeklēšanu un apstiprināja, ka iepriekšējos braucienos uz kuģa esot bijis nesprāgstošs militārais aprīkojums, bet traģēdijas dienā tur nekā tāda nebija.
Zviedrijas sabiedriskais radio tikmēr ziņo, ka grupa bojā gājušo tuvinieku, izdzīvotāju un niršanas ekspertu uzstāj, lai izmeklēšanu atsāktu, jo mūsdienās detalizētu izpēti ļautu veikt modernākas tehnoloģijas.
