ĪSUMĀ:
- Otrajā ceturksnī Ķīnas ekonomika nav piedzīvojusi gaidāmo izaugsmi. Importa un eksporta rādītāji jūlijā piedzīvojuši strauju kritumu.
- Ieilgušu lejupslīdi piedzīvo arī Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus.
- Paredzams, ka pašreizējā Ķīnas ekonomikas bremzēšanās sevišķi negatīvi ietekmēs tās kaimiņvalstu ekonomikas, bet izmaiņas izjutīs visa pasaule.
- Ķīnas mediji pie sliktajiem rādītājiem vaino ASV darbības un atzīst, ka situācija ir grūta.
- Ķīnas sabiedrība ar notiekošo izrāda lielu neapmierinātību, atsevišķās vietās jau tiek rīkoti protesti.
Ķīnas ekonomikas iespējamā lejupslīde
Šī gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomikas rādītāji liecināja par gaidīto izaugsmi pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, tomēr visjaunākās norises vieš bažas par planētas otrās lielākās ekonomikas stāvokli un rada aizdomas par iespējamu recesiju.
Jūlija vidū publiskotie iekšzemes kopprodukta pieauguma dati liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī Ķīnas ekonomika augusi tikai par 0,8 procentiem, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni. Importa un eksporta rādītāji jūlijā piedzīvojuši strauju kritumu – attiecīgi par 12,4 un 14,5 procentiem, salīdzinot ar konkrēto periodu pērnajā gadā. Zināms kritums, mazinoties globālajam pieprasījumam, tika prognozēts, taču ne tik krass.
Vēl viens ekonomiskās aktivitātes apsīkuma rādītājs ir jūlijā vērojamā deflācija, kas liecina par vāju pieprasījumu patēriņa tirgū.
Ieilgušu lejupslīdi piedzīvo Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus, kas veido apmēram ceturto daļu no valsts ekonomikas kopapjoma.
Viens no lielākajiem nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un attīstīšanas holdingiem "Evergrande Group", kas jau pāris gadus cīnās ar apmēram 300 miljardiem dolāru lielām parādsaistībām, nesen paziņojis, ka kopš 2021. gada sākuma cietis vairāk nekā 80 miljardu dolāru zaudējumus.
Satraucošs signāls ir Ķīnas Nacionālā statistikas biroja lēmums pārtraukt publiskot jauniešu bezdarba rādītājus pēc tam, kad bezdarbs vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem pagājušomēnes pārsniedza rekordaugsto 20 procentu atzīmi.
Kā galvenais Ķīnas ekonomisko problēmu iemesls tiek minēta pandēmijas laikā piekoptā strikto ierobežojumu stratēģija, kuras sekas izrādījušās grūtāk pārvaramas, nekā prognozēts. Daži analītiķi pašreizējā attīstībā saskata arī ilglaicīgāku procesu pazīmes, proti – Ķīnas globālā ekonomiskā ietekme pandēmijas priekšvakarā bija sasniegusi savu maksimumu un turpmāk sagaidāma lejupslīde.
"Saistībā ar Ķīnas ekonomiku bija gaidāms, ka tad, kad tā atcels savus Covid-19 ierobežojumus, tad gan būs lielais uzrāviens, bet nav. Faktiski par šo runāja jau pavasarī, ka bija sagaidāms, ka patēriņš pieaugs, ekonomika atdzīvosies, bet, ka nav tā lielā uzrāviena pēc ierobežojumu atcelšanas. Līdz ar to tā ekonomika bremzējas," pauda Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadītājs Toms Rostoks.
"Problēmas sākās jau agrāk, pat pirms pandēmijas, un tā galvenā problēma tiešām bija viņu pārmērīgi lielais nekustamo īpašumu īpatsvars ekonomikā, faktiski ekonomiskais burbulis. Otra lieta ir milzīga valsts finansējuma īpatsvars un attīstības tendence šajā tirgū, faktiski valsts kontrolē ļoti lielu daļu no šī finansējuma, un tirgus mehānismi ne vienmēr strādāja, kā rezultātā ir līdzīga situācija kāda bija ar nekustamo īpašumu Japānā. Japānā 80. gados bija pārmērīga valsts intervence tieši banku sektorā. Ekonomika nav tik vienkārša, kā liekas, un var sanākt lielas nepatikšanas, ja pāršauj pār strīpu," analizēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Ietekme uz kaimiņvalstīm
Paredzams, ka pašreizējā Ķīnas ekonomikas bremzēšanās negatīvi ietekmēs arī tās kaimiņvalstu ekonomikas, sevišķi jau tādās uz eksportu orientētās valstīs kā Dienvidkoreja un Taivāna.
Viscerīgākā šobrīd izskatās pasaules trešās lielākās ekonomikas Japānas attīstības dinamika, kas pārsniegusi samērā pieticīgās prognozes.
Pēdējā ceturkšņa kāpums pret attiecīgo pagājušā gada periodu, kas tika prognozēts 0,8 procentu apmērā, sasniedzis pusotru procentu, tātad teju divas reizes vairāk.
Kā galveno Japānas ekonomikas dzinējspēku min eksporta pieaugumu vājā jenas kursa iespaidā, kas sakritis ar pieprasījuma pieaugumu ASV un Eiropas tirgos, no kā ieguvuši sevišķi japāņu autoražotāji. Tāpat nozīmīgs faktors bijusi tūrisma industrija, tomēr ekonomikas eksperti ir drīzāk skeptiski par šīs Japānas ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju.
Vēl viena Eirāzijas valsts, kuras ekonomika pēdējos gados arvien vairāk orientēta uz sakariem ar Ķīnu, ir Krievija. 15. augustā publiskotie dati liecina, ka Krievijas rubļa kurss nokrities zem iezīmīgās atzīmes 100 rubļu par ASV dolāru, kas ir zemākā atzīme pēdējo 16 mēnešu laikā.
Par krituma iemesliem ekspertu domas dalās. Kamēr vieni norāda, ka tas ir rezultāts Krievijas finanses regulējošo institūciju darbībai, kuras atkāpušās no striktās rubļa kursa noturēšanas politikas nolūkā kompensēt budžeta tēriņu negatīvo efektu, citi tajā saskata valsts vispārējā ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, un it sevišķi negatīvā importa un eksporta saldo simptomu.
Ietekme uz pasauli
Ņemot vērā nupat publiskotos Ķīnas ekonomikas rādītājus, kas nav iepriecinoši, kritušies arī akciju tirgus rādītāji. Tas liecina par šīs lielvalsts ietekmi uz visas pasaules ekonomiku.
"Tā ir līdzatkarība, no kuras it kā mēs mēģinām tikt vaļā mazliet, bet sava taisnība tajā ir. Tas ir arguments, kuru lieto arī Ķīnas iekšējā prese, piemēram, "Xinhua" ziņu aģentūra, kura raksta, ka, jā, neiet mums tik labi, bet mūsu ekonomika ir globāla, tātad stipra, un ja jau būs problēmas, tad uzvarētāju nebūs. Jāsaka gan, ka pirmā pusgada noslēgumā šie paši ziņu avoti bija daudz pašpārliecinātāki, piemēram, "Xinhua" rakstīja, pēc pirmā pusgada datu saņemšanas, ka tā kā pasaules tautsaimniecības atveseļošanos gaida bedrains ceļš, Ķīna turpina iepludināt pasaulē uzticību un dinamiku, tātad sevi demonstrēja kā stipro spēku," norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja, Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Globalizācijas apstākļos pilnīgi visas ekonomikas ir saistītas, taču sevišķi būtisku lomu spēlē valstis, kuras burtiski uztur izejvielu tirgu.
"Ķīna šobrīd ir otra lielākā ekonomika pasaulē, un jebkuram šādam lielam spēlētājam ir būtiska ietekme. Kāpēc? Tāpēc, ka Ķīna ir ne tikai produkcijas piegādātāja, bet arī milzīga produkcijas noņēmēja – tirgus, kurā izejvielu pieprasījums ir milzīgs. Tā rezultātā daudzas pasaules valstis ir atkarīgas tieši no Ķīnas pieprasījuma, kas savukārt tālāk tiek pārveidots jaunā produkcijā. Mēs esam savstarpēji saistīti daudz vairāk, nekā mums liekas," skaidroja Bērziņš.
Līdz ar to nopietnas problēmas Ķīnas ekonomikā radīs nopietnas problēmas visā pasaulē, un kaut kādā mērā ietekmēs pat Latvijas iedzīvotāju paradumus un iespējas iegādāties lētākas preces. Tām valstīm, kuras vairāk eksportē uz Ķīnu, problēmas gan būtu krietni lielākas. Tāpat iespējams varētu būt gaidāmi politiskie satricinājumi.
"Piemēram, viņi var sākt vainot Rietumus. Respektīvi, mūsu ekonomiskās problēmas, tām par iemeslu ir Rietumi – sankcijas, dažāda veida ierobežojumi.
Ķīna nav vienīgā valsts, kuras politiskajiem līderiem aiz katra stūra rēgojas amerikāņi un viņu ļaunā rīcība. Ķīnas līderi var mēģināt šo kārti izspēlēt. Kamēr viņi to nedara, ir labi, tas liecina, ka viņi ir saprātīgi," vērtēja Rostoks.
Tikmēr Bērziņa-Čerenkova uzsvēra, ka tieši tas no Ķīnas mediju puses jau tiek darīts.
"Šie [ekonomikas rādītāju] dati nāk ar komentāriem par to, ka šis ir ASV žņaugšanas paņēmiens pret Ķīnu. Interesanti ir tas, ka pētnieki atzīst, ka strukturālas problēmas ir, ka visu laiku notiekošās reformas ne visu ir sabalansējušas – tas tiek atzīts. Laikam jau tas sabiedrības spiediens ir tik stiprs, ka tu nevari teikt, ka viss ir super, ja 20% jauniešu ir palikuši bez darba. Tajā pašā laikā skaidrs, ka visas čipu politikas un kvantu tehnoloģijas, par kurām Baidens runā, ka Ķīnu vajadzētu ierobežot, protams, tas ir arguments Ķīnai teikt, ka mēs tāpēc ciešam, ka ASV mūs sit tajos sektoros, kuros vēlamies kļūt vadošie," viņa skaidroja.
Ķīnas ekonomiskā ietekme nav tīra, tā ir saistīta ar tās politiskās sistēmas un totalitārā režīma impēriskajām ambīcijām. Līdz ar to, protams, Rietumu demokrātijas un, pirmkārt, ASV uz Ķīnas ekonomisko ietekmi pasaulē skatās ar lielām bažām, saskata tur bīstamību, un tāpēc ievieš dažādus regulējumus.
Sabiedrības neapmierinātība
Šobrīd ir ziņojumi no Ķīnas par to, ka norisinās vairāki tūkstoši protestu, atklāja Bērziņa-Čerenkova, līdz ar to, viņasprāt, Ķīnas lielākā problēma, par spīti tam, ka tās ekonomika vēl nemaz nav tik galēji sliktā situācijā, ir sabiedrības neapmierinātība.
"Es domāju, ka Pekinu visvairāk šobrīd uztrauc… Protams, viņi saprot, cik spēcīga ir viņu ekonomika, bet viņi arī saprot, ka šis ir ļoti riskants brīdis no sabiedrības miera viedokļa, jo šie protesti pieaug. Nupat klausījos interviju, kura, protams, ir amerikāņu "propagandas" veidota, bet tie ir īsti stāsti. Stāsts bija par to, ka vienā un tajā pašā ģimenē, bērns nevar atrast darbu, vecāki bija nopirkuši dzīvokli mājā, kura vēl nav uzbūvēta un kura nemaz nekad netiks uzbūvēta, un viņu mazais biznesiņš vienkārši nespēj pavilkt pēc Covid-19. Viss! Tev ir visās frontēs čau! Tāpēc, es domāju, ka tā sabiedriskā nestabilitāte, neskatoties uz visu lielo ekonomisko spēku, ir tas, kas Ķīnu sagaida," vērtēja Bērziņa-Čerenkova.
Ķīnas iedzīvotāji ir patriotiski un gatavi paciest grūtības, sevišķi, ja viņiem tiek pasniegts, ka pie vainas ir ļaunā Rietumu roka, taču šobrīd, kad sabiedrība jūt netaisnību, cilvēki ir gatavi iet uz ielas, un liecības par to nonāk pat līdz mums.
"Sabiedrība, protams, ka ir ļoti neapmierināta, bet autoritāros režīmos ir tā īpatnība, ka tie balstās uz spēku un iespēju apspiest iedzīvotāju protestus. Totalitārismā vēl klāt nāk ideoloģija, kas Ķīnā arī ir klāt esoša, bet šobrīd tas nav tik nozīmīgi.
Var nonākt līdz tam, ka cilvēki sāk iet ielās, sāk organizēties, un tad, ja viņus apspiež, un Ķīnas vara visticamāk nonāks pie secinājuma, ka tas ir jādara, tad gan tā situācija var veidoties diezgan nepatīkama.
Šis ir tāds ļoti bīstams brīdis, kad Ķīnā notiek ekonomikas struktūras transformācija, bet tas nav vienkāršs process," pauda Rostoks.
