Konference klātienē Rīgā un tiešsaistē pulcējusi starptautiskus sankciju jomas ekspertus no Somijas, Lielbritānijas, Igaunijas un citām valstīm, lai eksperti dalītos pieredzē, kā uzlabot sankciju izpildi.
Sankciju piemērošana un to izpildes kontrole ir viens no svarīgākajiem jautājumiem ne tikai Latvijā un Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē. Tomēr sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, atzina Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis.
Kā konferencē uzsvēra Eiropas Savienības sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans, sankciju mērķis ir samazināt Krievijas ienākumus kara finansēšanai.
"Ja nebūtu sankciju, Krievijas rīcībā būtu 400 miljardu dolāru vairāk kara finansēšanai nekā šobrīd. Paskatīsimies, kas ir galvenie Krievijas ienākumu avoti. Enerģētika – 2023. gadā nodokļu ieņēmumi no naftas un naftas produktu eksporta samazinājās par 32%, un tas ir radījis 130 miljardu dolāru robu Krievijas budžetā, kas radies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā," norādīja O'Salivans.
Tas nozīmē, ka sankcijas strādā, bet ne pilnībā, jo Krievija mēģina dažādos veidos apiet šīs sankcijas.
Sankciju ietekme ir acīmredzama, ir pārliecināts O'Salivans, sacīdams, ka Krievijas budžeta ienākumi turpina samazināties. Sarukušas arī Krievijas centrālās bankas manevrēšanas iespējas, kas lika tai paaugstināt procentu likmes līdz 16%.
Sankcijas ir efektīvas, bet Krievija pieliek lielas pūles, lai tās apietu, atzīmēja O'Salivans. ES dalībvalstis ir uzlabojušas spēju izsekot sankciju pārkāpšanu, bet tām jābūt modrām, lai izsekotu likuma robiem, kurus izmanto, lai sankcijas apietu.
Ukraina aicina būt izlēmīgākiem
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Vladislavs Vlasjuks konferencē norādīja, ka sankciju piemērošanā pret Krieviju jābūt izlēmīgākiem un jāpieņem straujāki lēmumi. Vlasjuks sacīja, ka karavīri frontē seko līdzi ziņām un viņus uzmundrina jebkurš vēstījums par to, ka noteiktas jaunas sankcijas pret agresorvalsti.
Ukrainas karavīri redzot sankciju ietekmi arī frontes līnijā, jo Krievija arvien biežāk izmanto trešo valstu ražotas militāro tehnoloģiju komponentes un tās izmantotie ieroči, piemēram, droni, kļūst arvien nestabilāki.
Vlasjuks arī pauda nožēlu, ka, neskatoties uz sankciju režīmu, joprojām ir manāms, ka atsevišķos Krievijas ieročos tiek izmantotas komponentes, kuras ir ražotas Eiropā vai ASV.
Par to, kā Krievija pēc sankciju ieviešanas pārorientējusi savu ekonomiku, Latvijas Radio stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes docents Kārlis Bukovskis. Viņš zināja teikt, ka joprojām darbojas uzņēmumi, kas sankcijas apiet: "Mēs arī Latvijas gadījumā esam redzējuši, ka ir atsevišķi uzņēmumi, kas sankcijas apiet. Arī Somijā ir atsevišķi uzņēmumi, kas sankcijas apiet. Viena lieta ir valsts politika un valsts apņemšanās. Bet pavisam cits stāsts, ka tu nevari izsekot līdzi, ko caur valsts robežu kādā nelegālā kontrabandas veidā dzen pāri kādi mazi uzņēmumi, kas ir tikko radīti."
Bukovskis uzskata, ka ideālais mērķis šogad būtu, ja darbotos visas 12 sankciju pakotnes, bet reālistiskais – ja vismaz 30% no sankcijām darbotos nevainojami, tas jau būtu labs sasniegums, taču ir daudz ieinteresēto sankciju apiešanā.
Tikmēr Kijivas Ekonomikas augstskolas vecākais ekonomists Bendžamins Hilgenstoks konferencē Rīgā sacīja, ka mediju telpā jāpārstāj izplatīt Krievijas naratīvs par piemēroto sankciju neefektivitāti. Viņš uzskata, ka ārzemju mediji arvien vairāk izplata Krievijas naratīvus, tomēr ir pienācis laiks šo praksi izbeigt. Pret Krieviju piemērotās sankcijas strādā, taču tās varētu būt efektīvākas un to kontrole varētu būt striktāka – pauda Hilgenstoks.
Sankciju sarakstā rosina iekļaut mangāna rūdu
Pēdējā laikā par to aizvien vairāk diskutē arī Latvijā, un tieši Latvija aicinās nākamajās sankcijās pret Krieviju iekļaut mangāna rūdu. Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") Eiropas Savienības Ārlietu padomē pirmdien aicināja stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14. sankciju kārtas, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu.
Latvijas valdību veidojošās partijas uzskata, ka šis jautājums ES līmenī ir risināms steidzami, to šonedēļ pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Līdz šim mangāna rūda nav atzīta par dubultās pielietojamības preci, uz ko būtu attiecināmas ES sankcijas, tāpēc Latvija strādā, lai panāktu šādu atzinumu.
Tomēr, ja ES līmenī neizdosies panākt vienošanos par mangāna rūdas iekļaušanu ES sankcijās, tad Latvijas valdība meklēs citus risinājumus, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.
"Protams, ka laiks vienmēr kaut kāds paiet, kamēr šis stājas spēkā. Bet Eiropa var rīkoties arī ātri. Jāatceras, ka mums ir Eiroparlamenta vēlēšanas un arī Eiropā politiķi grib parādīt gana ātri rezultātu. Ja neizdosies Eiropas līmenī, ja mēs redzēsim, ka mums ir pilnīgi kaut kāda nesapratne attiecībā no tās puses, protams, mēs meklēsim arī citus risinājumus. Mēs esam gana radoši. Mēs to esam pierādījuši," pauda Siliņa.
Premjere arī norādīja, ka viņai patlaban neesot "pilnas ainas" par to, vai caur Latviju tranzītā uz Krieviju netiek eksportētas arī citas preces, kas varētu tikt izmantotas militāriem mērķiem. Taču Siliņa lūgusi atbildīgās ministrijas šādu informāciju sagatavot.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importējusi divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc koalīcijas sanāksmes norādīja, ka pēc vienošanās panākšanas ES līmenī būs jāstrādā arī pie kompensējošiem mehānismiem Latvijas uzņēmumiem.
Politiķi jau ir aicinājuši un joprojām aicina pašus uzņēmējus pārtraukt jebkāda veida darījumus Krievijā. Valdība esot gatava nākt pretī, lai veidotu dažādas sadarbības platformas ar Eiropas valstīm jaunu tirgu atrašanai.
Premjere arī norādījusi, ka ar ES kolēģiem jāsāk diskusija, kā ES ilgtermiņā redz tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju situācijā, kad arvien vairāk mēs runājam par jauna "dzelzs priekškara" pastāvēšanu. ES būtu jāpieņem lēmums par finanšu pieplūduma apturēšanu Krievijas un Baltkrievijas autoritāro režīmu "mašinērijai".
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda, pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
