Par iespēju šādu nodokli ieviest aizvadītā gada izskaņā pavēstīja valsts prezidents Gitans Nausēda. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka vispirms valstī jāvienojas par to, vai tāds Lietuvai ir vajadzīgs.
"Jā, mēs varam runāt par 2025. gadu (kad ieviestu aizsardzības nodokli), bet vispirms mums ir jāizmanto aizņemšanās iespējas," viņa teikto aģentūrai BNS citēja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Ideju par aizsardzības nodokli izvirzīja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kaščūns pēc tam, kad prezidenta kanceleja kritizēja 2024. gada aizsardzības budžetu.
Tā pārmeta, ka budžetā nav paredzēti līdzekļi Valsts aizsardzības padomes apstiprinātajam plānam izveidot Lietuvas bruņoto spēku sauszemes divīziju.
Kaščūns solīja sākt apvienot politisko partiju atbalstu, lai vienotos par šādu nodokli, kas varētu stāties spēkā 2025. gadā.
Amatpersona arī sacīja, ka neatbalstīs PVN paaugstināšanu, lai palielinātu aizsardzības finansējumu, ja vien paralēli netiks ieviesta PVN atlaide pārtikai vai citām pirmās nepieciešamības precēm.
Nākamā gada budžetā Lietuvas aizsardzībai tiks atvēlēti 2,71% no IKP, no kuriem 2,52% piešķirs no regulārajām budžeta apropriācijām, bet pārējo – no pagaidu banku solidaritātes nodevas, kas tiks izmantota tikai infrastruktūras finansēšanai sabiedroto spēku uzņemšanai.
Tikmēr Lietuvā pēc LRT pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka aizsardzības nodokļa ieviešanu no 2025. gada atbalstītu 40% respondentu.
Savukārt nedaudz vairāk nekā puse jeb 54% aptaujāto norādīja, ka neatbalstītu šādu nodokli.
Aptaujā noskaidrots, ka piektā daļa respondentu atbalstītu aizsardzības nodokli, ko maksātu gan privātpersonas, gan uzņēmumi, kamēr 16% atbalstītu aizsardzības nodokli, ko maksātu tikai uzņēmumi, un tikai 4% atbalstītu aizsardzības nodokli, ko maksātu tikai privātpersonas.
Aizsardzības nodokli, ko maksātu gan privātpersonas, gan uzņēmumi, vairāk atbalstīja jaunieši vecumā līdz 30 gadiem (24%), lielo pilsētu iedzīvotāji (16%) un respondenti ar augstāko izglītību (33%) un ienākumiem, kas pārsniedz 1800 eiro.
Savukārt bezdarbnieki un mājsaimnieces (31%) biežāk piekrita, ka šāds nodoklis būtu jāmaksā tikai uzņēmumiem.
Pret jaunu aizsardzības nodokli no 2025. gada biežāk iebilda iedzīvotāji vecumā virs 30 gadiem, lauku apvidos vai mazākās pilsētās dzīvojošie, respondenti ar nepabeigtu vidējo izglītību un vidējiem ģimenes ienākumiem mēnesī, strādnieki un lauksaimnieki, privātajā sektorā strādājošie, kā arī kreisi noskaņotie respondenti.
Daudzi politiķi un eksperti ir vienisprātis, ka Lietuvai ir nepieciešams lielāks finansējums, lai līdz 2030. gadam uzņemtu Vācijas brigādi, izveidotu militāro divīziju un palielinātu iesaucamo skaitu.
Aizsardzības nodoklis gan ir tikai viens no ierosinātajiem veidiem, kā palielināt aizsardzības finansējumu valstī.
