Svētdien ceļā uz Lībijas ostas pilsētu bojā gāja pieci turp norīkotie glābēji no Grieķijas, bet vēl 14 tika ievainoti. Autobuss, kurā bija 19 Grieķijas glābēji, uz ceļa starp Bengāzī un Dernu sadūrās ar automašīnu, kurā atradās pieci Lībijas pilsoņi, preses konferencē paziņoja veselības ministrs Otmans Abdeldžalils.
Lai arī sākotnēji tika ziņots, ka bojā gājuši četri brīvprātīgie, Grieķijas amatpersonas šo informāciju vēlāk laboja. Bojā gāja arī trīs Lībijas pilsoņi, kas atradās glābēju transportam pretimbraucošajā transportlīdzeklī.
"Pieci bojāgājušie, tostarp trīs Grieķijas armijas amatpersonas un divi tulki no Grieķijas Ārlietu ministrijas, kuri bija palīdzības komandas sastāvā, pirmdien tiks repatriēti uz Atēnām," vēstīja Grieķija.
Dernā jau ieradusies starptautiskā palīdzība no vairākām valstīm, tostarp Grieķijas, Ēģiptes, Itālijas un Kuveitas.
Uz plūdos teju iznīcināto pilsētu nosūtītas arī neatliekamās palīdzības vienības un palīdzība no Francijas, Irānas, Krievijas, Saūda Arābijas, Tunisijas, Turcijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un vēl citas valstis ir ceļā. Amatpersonas gan apgalvo, ka ir nepieciešama daudz lielāka palīdzība.
ANO šobrīd meklē līdzekļus palīdzības sniegšanai Lībijai. Organizacija aplēsusi, ka kopumā nepieciešami vairāk nekā 71 miljons ASV dolāru (66,5 miljoni eiro).
Pilsētā vajadzīgs tīrs ūdens, pārtika, teltis un segas, higiēnas piederumi un medikamenti, aprīkojums neatliekamās ķirurģiskās palīdzības sniegšanai, līķu maisi, kā arī smagā tehnika, lai no pilsētas izvestu gruvešus.
Dernā kopumā ir ap 6100 ēku, bet vairāk nekā ceturtā daļa no tām ir cietusi plūdos.
"No 1500 ēkām 891 ēka ir pilnībā sagrauta, 211 ēkas ir daļēji sagrautas, bet aptuveni 398 ēkas ir iegrimušas dubļos, pavēstīja Lībijas valdības ārkārtas situāciju un ātrās reaģēšanas dienesta vadītājs Badrs Al-Dins Al-Tumi.
Mirušo atpazīšana un reģistrēšana šobrīd ir viens no vissvarīgākajiem darbiem Lībijā.
Valstī bez vēsts pazuduši vairāk nekā 10 000 cilvēku, bet bojāgājušo skaits jau sasniedzis 11 300, liecina ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja dati. Patiesais upuru skaits gan varētu būt ap 20 tūkstošiem, tā iepriekš apgalvoja Lībijas Sarkanā Pusmēness organizācija.
Plūdos bojāgājušo identitāti noteikt kļūst arvien grūtāk, jo ilgstošās saskares ar ūdeni dēļ mirstīgās atliekas ir pūšanas stadijā. Eksperti atrastajiem ķermeņiem veic DNS analīzes, reģistrē to, cik cilvēks ir bijis garš, viņa dzimumu un aptuveno vecumu.
Tikmēr bez pajumtes palikuši ap 30 000 plūdu izpostītās ostas pilsētas Dernas iedzīvotāju. Pilsētā pieaug risks sasirgt ar holēru, ciest no atūdeņošanās vai nesaņemt pietiekamu uzturu, brīdināja ANO.
ANO eksperti Lībijas pilsētā Dernā notikušajā traģēdijā vaino klimatu – Vidusjūras reģiona neierasto svelmi šovasar, kā arī Lībijas karā noplicināto infrastruktūru, tostarp agrīnas brīdināšanas sistēmas un vājo spēju reaģēt ārkārtas situācijā.
Lielā mērā notikušajā vainojama arī augstā korupcija valstī. Postošos plūdus Dernā izraisīja divi spēcīgo lietavu ietekmē sagruvuši dambji, bet par pirmajām tajos konstatētajām plaisām tika ziņots jau 1998. gadā.
Abi dambji bija sliktā tehniskā stāvoklī. Lai arī 2012. un 2013. gadā to uzturēšanai tikai piešķirti vairāk nekā 2 miljoni ASV dolāru, nepieciešamie darbi tā arī netika veikti, liecina Valsts revīzijas aģentūras 2021. gada ziņojums.
Aģentūra vainoja Būvdarbu un dabas resursu ministriju par to, ka tā nav atcēlusi līgumu un nav nodevusi to uzņēmumam, kas būtu veicis šos darbus.
Tāpat 2007. gadā ar Turcijas uzņēmumu "Arsel Construction Company Ltd" tika noslēgts līgums par abu dambju uzturēšanas darbiem un vēl viena dambja būvniecību starp tiem. Uzņēmuma mājaslapā rakstīts, ka darbus pie šiem uzdevumiem būvnieki pabeidza 2012. gada novembrī.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad 2023. gada septembra sākumā Lībiju piemeklēja vētra "Daniels", 11.septembra agrā rītā ostas pilsētā Dernā sabruka divi dambji. No tiem izplūda milzīgas ūdens masas, kas iznīcināja teju ceturto daļu pilsētas ēku un nonāvēja vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku.
Glābšanas darbus pilsētā stipri apgrūtina ne tikai izpostītie ceļi un sarežģītā piekļūšana traģēdijas skartajai apkārtnei, bet arī Lībijas gadiem ilgā kara sekas, korupcija un tas, ka valsti pārvalda divas konkurējošas valdības.
