Krievija ar raķetēm un droniem uzbrukusi Ukrainas dienvidiem un austrumiem

Šī diena iesākusies ar Krievijas raķešu un dronu uzlidojumiem Ukrainas dienvidos un austrumos.

Pienākušas ziņas par spārnoto raķešu uzbrukumiem Melnās jūras ostas pilsētai Odesai, kur ir atskanējuši vairāki spēcīgi sprādzieni. Varasiestādes ziņo, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas intensīvi strādāja, lai atvairītu triecienus. Pagaidām nav zināms, vai ir kādi trāpījumi un postījumi.

Bet vēl viena ostas pilsēta Mikolajiva šonakt piedzīvojusi dronu uzlidojumus. Pilsētā bija dzirdami sprādzieni, jo pretgaisa aizsardzības sistēmas centās notriekt dronus. Pilsētas mērs Oleksandrs Senkevičs un Mikolajivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paziņojuši, ka uzbrukumu rezultātā Mikolajivā kādā objektā ir izcēlies ugunsgrēks, kura likvidēšana turpinājās vairākas stundas. Nav ziņu par nogalinātajiem vai ievainotajiem.

Ukrainas pretgaisa aizsardzība naktī uz otrdienu valsts dienvidos iznīcināja sešas Krievijas raķetes "Kalibr", kas no jūras tika palaistas uz Odesu, kā arī 25 Irānā ražotus trieciendronus "Shahed", paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku apvienotā pavēlniecība "Dienvidi".

21 drons "Shahed-136" tika notriekts, tuvojoties no jūras Odesas apgabalā, vēl četri - debesīs virs Mikolajivas apgabala.

Notriekto raķešu atlūzas un sprādzienu vilnis, ko radīja raķešu notriekšana, nodarīja bojājumus ostas infrastruktūrai un vairākām privātmājām.

Kāds vecāka gadagājuma vīrietis, kas atradās mājās, tika ievainots un ir hospitalizēts.

Mikolajivā krītošās atlūzas izraisīja ugunsgrēku rūpniecības objektā. Ugunsdzēsēji liesmas nodzēsa, cietušo nav.

Ukrainas pilsētas piedzīvoja Krievijas triecienus pēc tam, kad naktī uz pirmdienu notika uzbrukums Krimas tiltam, kas ir viens no simboliem Krievijas 2014. gadā īstenotajai Krimas pussalas okupācijai un aneksijai. Uzbrukumā, kurā Krievija vaino Ukrainu, bojā gāja divi cilvēki, bet tiltam nodarīti postījumi, kuru dēļ slēdza tilta daļu, kas ir paredzēta autotransportam. Tāpēc uz tilta vakar izveidojās kilometriem gari automašīnu sastrēgumi.

Krievijas varasiestādes šonakt paziņoja, ka uz Krimas tilta daļēji ir atjaunota automašīnu kustība. Uz tilta ir noteikta reversā kustība, kas nozīmē, ka automašīnas pārmaiņus tiek laistas pāri tiltam vienā virzienā, bet pēc tam otrā virzienā.

Plašu nosodījumu ir izpelnījies Krievijas vakardienas lēmums izstāties no starptautiskās graudu vienošanās, kas palīdzēja nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības preču eksportu caur Melno jūru. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka Krievijas rīcības dēļ cietīs miljoniem cilvēku pasaules nabadzīgākajās valstīs.

ANO Drošības padomes sēdes laikā Eiropas valstu pārstāvji apsūdzēja Krieviju par spēlēšanos ar nabadzīgo valstu iedzīvotāju dzīvību un par centieniem izmantot badu kā politisku instrumentu.

Savukārt ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka Krievijas rīcības dēļ pasaule drīzumā atkal pieredzēs strauju pārtikas cenu kāpumu, no kura visvairāk cietīs tieši nabadzīgāko valstu iedzīvotāji.

ANO paziņojusi, ka kopš pagājušā gada 24. februāra Krievijas izraisītajā karā Ukrainā ir nogalināti vismaz 9287 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 16 tūkstoši. Nogalināti vismaz 537 bērni, bet ievainoti vēl vairāk nekā 1100. Vairums no cilvēkiem ir nogalināti un ievainoti Krievijas artilērijas, raķešu, dronu un aviācijas uzbrukumos.

ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo norādīja, ka šie ir tikai oficiāli apstiprinātie skaitļi, bet patiesais karā nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits, visticamāk, ir lielāks. Dikarlo arī piebilda, ka pagājušajā gadā Ukraina kļuvusi par valsti, kur ir visvairāk nogalinātu un sakropļotu bērnu.

KONTEKSTS:

2022. gada vasarā izveidotais Ukrainas graudu eksporta koridors Melnajā jūrā ļāva apiet Krievijas karakuģu īstenoto Ukrainas ostu blokādi, ko Krievija uzsāka pēc pilna apmēra iebrukuma pagājušā gada 24. februārī.

Ukraina ir viena no pasaulē vadošajām labības piegādātājām, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma graudu eksports apstājās. Krievijas īstenotās blokādes dēļ no Ukrainas Melnās jūras ostām mēnešiem nevarēja izbraukt kuģi ar simtiem tūkstošiem tonnu graudu un citiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt tas izraisīja pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.

Ukrainas graudu eksports atsākās tikai pērn jūlijā pēc tam, kad Kijiva un Maskava piekrita ANO un Turcijas izstrādātajai iniciatīvai, kas ļauj kravas kuģiem no Ukrainas ostām netraucēti nokļūt līdz Bosfora šaurumam Turcijā, bet pēc tam doties tālāk. Vienošanās nosacījumi paredzēja, ka tā ir jāpagarina ik pēc 120 dienām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti