Lielbritānijas Augstākā tiesa novembrī atzina par pretlikumīgu šādu valdības politiku par migrantu izraidīšanu. Taču, ja šis likumprojekts kļūs par likumu, tas liks Augstākās tiesas tiesnešiem atzīt Ruandu par drošu trešo valsti, kā arī dos ministriem pilnvaras neņemt vērā dažas starptautisko un Lielbritānijas cilvēktiesību normas.
Likums gan tomēr varētu tikt bloķēts, to apstrīdot tiesās.
Šogad Lielbritānijā gaidāmas vēlēšanas, un pagaidām labākas izredzes tajās uzvarēt ir opozīcijā esošajiem leiboristiem, tādēļ nesaskaņas konservatīvo partijā nāk partijai un premjeram tikai par sliktu un mazina izredzes uzvarēt vēlēšanās.
Lielbritānija un Ruanda 2022. gada aprīlī parakstīja Migrācijas un ekonomiskās attīstības partnerību, kuras ietvaros tika panākta vienošanās par nelegālo robežšķērsotāju pārvietošanu uz Āfrikas valsti.
Apvienotā Karaliste arī uzņēmās segt Ruandas izdevumus, kas saistīti ar katra izraidāmā dokumentu apstrādi, lai viņi tur varētu palikt.
Pretrunīgi vērtēto iniciatīvu ierosināja vēl tālaika premjera Borisa Džonsona administrācija, apgalvojot, ka valstī ir nepieciešami jauni risinājumi, saskaroties ar lielu globālās migrācijas pieaugumu.
Valdība cerēja, ka tā atturēs nelegālos robežšķērsotājus, kas rekordlielā daudzumā piepūšamajās laivās mēģina šķērsot Lamanša šaurumu no Francijas ziemeļiem uz Lielbritāniju.
Pirmos cilvēkus no Lielbritānijas uz Ruandu bija plānots deportēt jau 2022. gada jūnijā, taču pēdējā brīdī Eiropas Cilvēktiesību tiesa izdeva rīkojumu, kas to darīt liedza. Par spīti tiesas lēmumam britu valdība bija apņēmības pilna iesākto programmu turpināt, jo tā ilgtermiņā atmaksāsies.
