Pašinjans savā uzrunā pauda stingru atbalstu demokrātijas principiem, ņemot vērā dažādās krīzes, ar kurām Armēnija ir saskārusies pēdējos gados. Viņš īpaši uzsvēra satricinājumus, ko radījis 2020.–2021. gada karš un konflikts par robežām ar Azerbaidžānu.
Runājot par Azerbaidžānas neseno uzbrukumu un separātiskā Kalnu Karabahas reģiona atgūšanu, Pašinjans sacīja, ka Baku to darīja, "īstenojot savu ilgstošo etniskās tīrīšanas politiku".
Viņš aprakstīja šausminošo humāno situāciju, ko radījusi Lačinas koridora ilgstošā blokāde, un izteica asu aizrādījumu Maskavai pēc Azerbaidžānas pēdējās ofensīvas.
"Turpinot gadiem ilgo etniskās tīrīšanas politiku, Azerbaidžāna veica pilna mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahai. Tas lika 100 000 armēņu aizbēgt no Kalnu Karabahas uz Armēniju. Mūsu drošības partneri ne tikai mums nepalīdzēja, bet publiski mudināja mainīt vadību un gāzt demokrātiski ievēlēto Armēnijas valdību."
"Bet Armēnijas tauta apvienojās, lai aizstāvētu savu neatkarību, suverenitāti un demokrātiju, un vēl viena sazvērestība pret mūsu valsti cieta neveiksmi," teica Pašinjans.
EP deputāte Marina Kaljuranda, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju sadarbībai ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, norādīja, ka Erevānu tagad gaida sarežģīta izvēle.
"No vienas puses, es ļoti labi saprotu, ka Krievija pievīla Armēniju, ka prezidents Putins viņus pievīla un ka Krievijas miera uzturētāji jo īpaši viņus pievīla, kad viņi nespēja aizsargāt civiliedzīvotājus Kalnu Karabahā no militārās eskalācijas. Bet Armēnijas priekšā tagad stāv ļoti sarežģīts jautājums: ko darīt tālāk?"
"Armēnija nepiedalījās nesenajās Kolektīvās drošības līguma organizācijas militārajās mācībās. Vai viņi pametīs šo organizāciju? Jo ja viņi vēlas tuvākas attiecības ar Eiropas Savienību un ar mūsu NATO sabiedrotajiem, tad es domāju, ka viņiem būtu tā jāpamet," sacīja Kaljuranda.
