Krievijai turpinot uzbrukumus uz robežas ar Ukrainu Harkivas apgabalā, prezidents Volodimirs Zelenskis atcēlis tuvākajās dienās paredzētās ārvalstu vizītes. Ukrainas armija atvilkusi spēkus no atsevišķiem pierobežas ciemiem, lai pārgrupētos.

Situācija izcēlusi dilemmu – ASV piegādājusi Ukrainai bruņojumu, bet ar nosacījumu, ka to nevar izmantot pret mērķiem Krievijas teritorijā. Kā izteicās viena no Ukrainas parlamenta deputātēm – "Jūs dodat mums mietu, bet neļaujat to izmantot".

Jau sesto dienu turpinās Krievijas uzbrukums uz robežas ar Ukrainu Harkivas apgabalā.

Ofensīvai ir divi galvenie virzieni. Patlaban okupēti aptuveni 135 kvadrātkilometri, sagrābjot vairākus ciematus, Ukrainas teritorijā ieiets divu līdz astoņu kilometru dziļumā.

Mēģinājums realizēt taktiskos mērķus – radīt buferzonu uz robežas un izstiept frontes līniju, apgrūtina Ukrainas armijas manevra spējas, "Pasaules panorāmai" norādīja ukraiņu militārais eksperts.

"Pagaidām redzams, ka viņi ir gatavi turpināt ofensīvu. Ukrainas karaspēks viņus notur, un notur diezgan labi. Taču viņi no saviem plāniem nav atteikušies. Tāpēc mūsu aizsardzības spēki gatavojas, ka uzbrukumi var aktivizēties vēl vienā vai divos punktos," teica Musijenko.

Katrā ziņā Ukrainai ir svarīgi noturēt šo frontes zonu, jo pretējā gadījumā var rasties būtiskas problēmas uz dienvidiem Donbasā. Ukraina cer pēc iespējas ātrāk sagaidīt jaunās Rietumu bruņojuma un munīcijas plūsmas, Krievija – iekarot, cik var, pirms tam.

Musijenko prognozēja, ka šovasar Ukrainas frontē bruņojums varētu nonākt ātri, turklāt iespējama arī papildu palīdzība no sabiedrotajiem.

"Neizslēdzu, ka varbūt šovasar ukraiņu aizmugurē parādīsies kāds bruņoto spēku kontingents no Eiropas, Ukrainas rietumos vai centrālajā daļā," pauda eksperts.

Viņš arī sacīja, ka jau šovasar varētu izdoties apturēt Krievijas ofensīvu un stabilizēt fronti. Taču to varēs panākt tikai tad, ja Ukrainai būs stabils Rietumu atbalsts.

"Un varbūt jau šogad, ja būs iespēja, var mēģināt pārņemt iniciatīvu kaut dažos frontes posmos, gūt vismaz taktiskus lokālus panākumus," piebilda Musijenko.

Tikmēr nesen notikušās rokādes Kremlī pēc būtības neiezīmē izšķirošu kursa maiņu Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā, pauda eksperts.

Valsts kontrolētas ekonomikas piekritējs, ekonomists Anderjs Belousovs tagad ir aizsardzības ministrs. Sergejs Šoigu no aizsardzības ministra kļuvis par Drošības padomes sekretāru, no kurienes Nikolajs Patruševs tagad savukārt ir Vladimira Putina palīgs.

"Tas ir gājiens absolūti Putina stilā, lai nobiedētu Rietumus un teiktu – "lūk, mēs ieceļam tādu cilvēku, kurš visu skaitīs, kurš visam pieies atbildīgi, un mēs esam gatavi ilgam karam." Bet patiesībā tas nav tā jāuztver," viņš norādīja.

Viņaprāt, tas ir mēģinājums baidīt Rietumus:

"Jo kas formāli notika? Vai Šoigu pie Putina ir zaudējis savu ietekmi? Nē. Viņš kļuvis par Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāru, un viņam izdevās arī nobīdīt Patruševu. Tas nozīmē, ka Šoigu bauda ietekmi un Putina uzticību un ka viņš jebkurā gadījumā var saglabāt savu ietekmi pār Aizsardzības ministriju."

Tādēļ Ukrainai izaicinājumi no tā nemainās, sacīja Musijenko un piebilda – šai Kremļa rokādei ir potenciāls radīt krīzi Putina režīmā.

"Prognozēju, ka Krievijas elites iekšienē var saasināties konfrontācija. Jo Patruševs var būt neapmierināts ar to, ka viņu nomainīja amatā un tajā iecēla Šoigu," vērtēja eksperts.

"Acīmredzot nav apmierināts. Tādēļ neizslēdzu, ka starp viņiem var sākties zināmi strīdi un neapmierinātība, kas noteikti satricinās iekšējo vienotību Krievijas elitē. Tāpēc Ukrainai tas varbūt pat nemaz nav slikti," viņš turpināja.